Pāvesta lūgšanu nodomi janvārī

Universālais pāvesta lūgšanu nodoms ir veltīts starpreliģiju dialogam un mieram: "Lai patiess dialogs starp dažādām reliģijām piederošiem vīriešiem un sievietēm nes miera un taisnīguma augļus".

2013. gada 30. septembrī, uzrunājot Svētā Egīdija kopienas rīkotās starptautiskās tikšanās par mieru dalībniekus, Francisks uzsvēra, ka mieru var panākt tikai ar dialogu. Klātesošo vidū bija dažādu kristīgo konfesiju un citu reliģiju pārstāvji. Svētais tēvs atzina, ka mūsdienu pasaulē un sabiedrībā trūkst miera galvenokārt tādēļ, ka nav dialoga. Viņš atgādināja, ka nedrīkstam vienaldzīgi noskatīties kā cieš nevainīgi bērni, vecie ļaudis un daudzas ģimenes. Mēs nedrīkstam nolaist rokas un padoties! Vardarbībai nevar būt nekāda reliģiska attaisnojuma! Dažādu reliģiju līderi miera labā var darīt ļoti daudz. Mēs visi esam atbildīgi par mieru. Lai to panāktu, jāiet dialoga ceļš, jo dialogs veicina savstarpēju sapratni un harmoniju, un tādējādi paver cerības apvāršņus.

Savukārt 2014. gada 21. septembrī, apmeklējot Albāniju un uzrunājot dažādu reliģiju un kristīgo konfesiju vadītājus, pāvests skaidroja, kādam jābūt īstam dialogam. „Nevaram veidot dialogu, ja nesākam ar savu identitāti”, viņš teica. Bez identitātes nav dialoga. Katram no mums ir sava identitāte, ko, ejot kopā ar citiem, nedrīkstam noliegt un apslēpt. Runājot par reliģijas brīvības veicināšanu, Svētais tēvs norādīja uz divām lietām. Pirmkārt, esam aicināti katrā cilvēkā – arī tajā, kurš pieder citai reliģijai, saskatīt nevis sāncensi vai ienaidnieku, bet brāli un māsu. Otrkārt, visi esam aicināti iestāties kopējā labuma labā un nesavtīgi kalpot visai sabiedrībai. Jo vairāk kalposim citiem, jo brīvāki kļūsim.

Evaņģelizācijai veltītais pāvesta lūgšanu nodoms janvārī ir līdzīgs un pauž viņa rūpes par kristiešu vienotību: "Lai ar Svētā Gara žēlastību, pateicoties dialogam un kristīgajai mīlestībai, tiek pārvarētas šķelšanās starp kristiešiem".

Apustulis Pāvils mudina Korintas kristiešus pārvarēt jebkādas šķelšanās un būt vienprātīgiem (sal. 1 Kor 1,10 un sek.). Pāvests Francisks 2014. gada 25. janvārī, noslēdzot Lūgšanu nedēļu par kristiešu vienotību, vesperu dievkalpojuma laikā atgādināja, ka vienotība, par kuru runā sv. Pāvils, nav tikai cilvēcisko pūliņu un stratēģiju rezultāts. Mums vispirms ir jāpatur prātā to, ka vienotības avots ir Dievs. Lai panāktu savstarpēju vienotību, mums jāgriežas pie Kristus un jātiecas būt vienā pārliecībā ar Viņu (sal. Fil 2,5). Lūgšanu nedēļas moto bija: „Vai Kristus ir sadalīts?” Jau trešdienas, 22. janvāra, katehēzes mācībā Svētais tēvs uzsvēra, ka Kristus ir nevis šķelšanās, bet savstarpējās komūnijas un vienotības avots. Visu ticīgo kopīgie elementi ir Kristība un krusts.

Apustulis Pāvils norāja korintiešus par to, ka viņi strīdējās, un reizē viņš slavēja Kungu „par žēlastību”, kas tiem tika dota Jēzū Kristū. „Jo Viņā jūs visā kļuvāt bagāti: katrā mācībā un ikvienā atziņā” (1 Kor 1,4-5). Francisks vispārējās audiences laikā atgādināja, ka šie vārdi nav tikai formalitāte, bet zīme tam, ka pirmais, ko viņš saskata, ir Dieva dāvanas. Par tām Pāvils no sirds priecājas. Arī mēs esam aicināti sekot apustuļa paraugam, proti, ar prieku atzīt visas tās dāvanas, ar ko Dievs ir apveltījis citām kopienām piederīgos kristiešus. Neskatoties uz ciešanām, ko rada joprojām pastāvošās šķelšanās, mēs varam pieņemt Pāvila vārdus kā aicinājumu no sirds priecāties par citiem dotajām Dieva dāvanām. Lūgšanu nedēļas laikā dažādu konfesiju kristieši tika aicināti iet viens otram pretī un tikties, lai saprastu, ko katra kopiena šoreiz varētu nevis cita citai dot, bet saņemt viena no otras. Šajā sakarā pāvests piebilda, ka tas prasa pazemību, domāšanu un nemitīgu atgriešanos.

J. Evertovskis / VR