Svētceļojums un piedošana - programma ģimenēm Žēlsirdības jubilejas gadā

27. decembrī pāvesta Franciska vadītais Svētās Ģimenes svētku dievkalpojums sākās ar Žēlsirdības jubilejas himnu. Svētā Pētera bazilikā bija sapulcējušās ģimenes un simtiem svētceļnieku no daudzām valstīm. Homīlijas galvenais temats bija svētceļojums. Pēc pāvesta domām ģimenes dzīve sastāv no lielākiem un mazākiem svētceļojumiem. Svētdienai paredzētie Svētie Raksti vēstī gan par Svētās Ģimenes no Nācaretes, gan arī Samuēla un viņa vecāku svētceļojumu uz Jeruzalemi. Pāvests aicināja ģimenes Žēlsirdības gada ietvaros veikt svētceļojumu un iziet pa Svētajām durvīm, lai stiprinātu un svētītu savas ģimenes ar lūgšanas žēlastību.

"Cik svarīgi, lai mūsu ģimenes ietu kopā un tām būtu viens mērķis, kuru grib sasniegt! Mēs apzināmies, ka mums ir jāveic kopīgs ceļš, kurā sastopam gan grūtības, gan arī piedzīvojam priekpilnus brīžus, - sacīja pāvests. - Šajā dzīves svētceļojumā dalām arī lūgšanas laiku. Kas tēvam un mātei var būt skaistāks par iespēju dienas sākumā un tās noslēgumā svētīt savus bērnus! Uzlikt uz viņu pierēm krusta zīmi, tāpat kā to darīja viņu Kristības dienā. Vai tā nav vecāku visvienkāršākā lūgšana par saviem bērniem? Svētīt bērnus nozīmē uzticēt viņus Kungam. Tā darīja Jāzeps un Marija, kuru ģimenē Bērns bija viņu patvērums un atbalsts dažādos ikdienas notikumos. Cik svarīgi, lai ģimene vienotos īsā lūgšanā pirms un pēc maltītēm, lai pateiktos Dievam par saņemtajām dāvanām un iemācītos dalīties ar trūkumcietējiem. Tie ir mazi žesti, tomēr tiem ir liela audzināšanas loma, kāda pieder ģimenei ikdienas svētceļojumā", atgādināja Svētais tēvs.

Turpinot sprediķi, Fracisks uzsvēra, ka svētceļojums nebeidzas brīdī, kad esam sasnieguši mērķi - sanktuāriju vai baziliku. Nē, tas turpinās arī tad, kad esam atgriezušies mājās un veicam savus ikdienas pienākumus. Skaidrojot Evaņģēlija epizodi par divpadsmit gadus vecā Jēzus pazušanu Jeruzalemes svētnīcā, pāvests uzsvēra, ka šāda situācija pieprasa izlīgumu. Mūsu dzīves svētceļojuma laikā ir brīži, kas palīdz mums garīgi augt un pilnveidoties. Šādi brīži ir iespēja lūgt piedošanu un piedot, izrādīt mīlestību un paklausību. "Lai Žēlsirdības jubilejas gadā katra kristīgā ģimene kļūst par svētceļojuma priviliģētu vietu, kurā saņemam piedošanas prieku. Piedošana ir mīlestības būtība. Mīlestība spēj saskatīt kļūdu un to izlabot. Cik mēs būtu nelaimīgi, ja Dievs mums nepiedotu! Ģimenes lokā mācāmies piedot un mīlēt. Stiprināsim uzticību ģimenēm!" - aicināja pāvests. Viņš uzsvēra, ka tur, kur ir mīlestība, tur ir sapratne un piedošana.

S. Krivteža / VR