Prieks ģimenē ir vienotības ar Dievu un savstarpējas saskaņas auglis

Svētās Ģimenes svētkos, 27. decembrī, uz pāvesta vadīto lūgšanu „Kunga eņģelis” Svētā Pētera laukumā ieradās vairāk nekā 50 tk. svētceļnieku. Francisks, atsaucot atmiņā septembrī Filadelfijā notikušo Pasaules Ģimeņu tikšanos, sirsnīgi sveica visas ģimenes, ko ir saticis savu apustulisko ceļojumu laikā, kā arī ģimenes visā pasaulē. Viņš atzina, ka šodien ģimene ir pakļauta neizpratnei un dažāda veida grūtībām, kas to vājina.

Pēc lūgšanas „Kunga eņģelis” Svētais tēvs pieminēja kubiešu migrantu dramatisko stāvokli. Daudzi no viņiem ir kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem. Šajā sakarā pāvests vērsās pie Centrālamerikas valstīm ar aicinājumu pielikt visus vajadzīgos pūliņus, lai pēc iespējas ātrāk šai humānajai problēmai atrastu risinājumu.

Atgriežoties pie Franciska uzrunas pirmās daļas, varam tajā saskatīt divus būtiskus atgādinājumus, proti: Svētā Ģimene ir autentiska Evaņģēlija skola un ģimenē, kas ir savā starpā vienota, bērni piedzīvo patiesu prieku. Bez tam, pāvests mudināja ģimenes atvērt savas durvis Dieva klātbūtnei.

Šodienas Evaņģēlijs aicina ģimenes saskatīt cerības gaismu, kas atspīd no Nācaretes mājas, kur priekā aizritēja Jēzus bērnība – sacīja Svētais tēvs. Kā raksta Lūkass, Jēzus tur „auga gudrībā, gados un žēlastībā pie Dieva un cilvēkiem” (2,52). Jēzus, Marijas un Jāzepa ģimenes pavards katram ticīgajam un, sevišķi, ģimenēm ir autentiska Evaņģēlija skola.

Raugoties uz Svēto Ģimeni, varam ar apbrīnu novērot, kā Dievs īsteno savu plānu, padarot ģimeni par īpašu dzīvības un mīlestības kopienu. Raugoties uz šo Ģimeni, saprotam, ka katra kristīgā ģimene ir aicināta būt par „mājas Baznīcu” – par evaņģēlisko tikumu paraugu un labā ieraugu sabiedrībā. Svētās Ģimenes tipiskākās iezīmes ir šīs: garīgā sakopotība un lūgšana, savstarpēja sapratne un cieņa, upurgatavība, darbs un solidaritāte. Francisks atgādināja, ka Svētā Ģimene ir spožs piemērs katrai mūsdienu ģimenei. Marija un Jāzeps māca pieņemt bērnus kā Dieva dāvanu, audzināt tos sadarbībā ar Radītāju un, līdz ar katru bērnu, dot pasaulei jaunu smaidu. Ja ģimenes locekļi ir savstarpēji vienoti, tad bērni izaug par nobriedušām personībām un iepazīst savstarpēju cieņu, sapratni, piedošanu, prieku un mīlestību.

Runājot par prieku, Svētais tēvs norādīja, ka īstais prieks, ko piedzīvojam ģimenē, nav kaut kas nejaušs un virspusējs. Īstais prieks ir dziļās saskaņas starp cilvēkiem rezultāts. Šo prieku rada kopā būšana un savstarpējais atbalsts, ko sniedzam viens otram savā dzīves ceļā. Tomēr prieka pamatā vienmēr ir Dieva klātbūtne un Viņa žēlsirdīgā mīlestība pret visiem cilvēkiem.

Ja ģimenes durvis ir aizslēgtas Dieva klātbūtnei un Viņa mīlestībai – turpināja pāvests, - tad virsroku gūst individuālisms un zūd saskaņa un prieks. Turpretī ģimene, kas dzīvo priekā, kas priecājas par dzīvi, par ticību un kas izplata šo prieku citiem, ir zemes sāls un pasaules gaisma. Šāda ģimene ir visas sabiedrības ieraugs. Lai Jēzus, Marija un Jāzeps svētī un sargā visas pasaules ģimenes, lai tajās valdītu harmonija un prieks, taisnība un miers, ko Kristus ar savu piedzimšanu atnesa cilvēcei kā dāvanu – vēlēja Francisks.

J. Evertovskis / VR