Mongolija: Svēto durvju atvēršana Ulanbatorā

Žēlsirdības jēdziens šai Jubilejas gadā ir kļuvis dārgs arī katoļticīgajiem mongoļiem. Nelielā kopiena priecājas par piedošanas iespēju, par to, ka grēks cilvēku neiezīmē visu mūžu. 8. decembrī Ulanbatoras katedrālē  notika Svēto durvju atvēršana, ko vadīja apustuliskais prefekts Venčeslavs Padilja. Uz ceremoniju bija ieradušies sešu Mongolijā esošo draudžu pārstāvji. Arī pārējie ticīgie Jubilejas gada laikā svētceļos uz Ulanbatoru, lai šķērsotu Svēto durvju slieksni un saņemtu atlaidas. Draudzēs notiks arī katehēzes, lai labāk izprastu Jubilejas gada nozīmi, Dieva piedošanu un Viņa klātbūtni Svētajos Rakstos. Mongoļu valodā ir iztulkota arī pāvesta bulla „Misericordiae Vultus”.

„Ja izdosies ieplānotais, jūnija otrajā pusē varēsim veikt svētceļojumu arī uz Romu,” stāsta itāļu misionārs Džordžo Marengo. Viņš dzīvo Arvaikheerā, 430 kilometru attālumā no galvaspilsētas Ulanbatoras. Dievnams šeit ir iekārtots gērā – tradicionālajā mongoļu nomadu teltī. Arī žēlsirdības jēdziens mongoļiem kļūst saprotams, izmantojot vienīgi viņu kultūrā rodamos salīdzinājumus. Vietējie kristieši izrāda lielu sajūsmu par to, ka saņemot grēku piedošanu, vienmēr ir iespējams sākt no jauna. Šai skatījumā nozīmīgs notikums Mongolijā ir balsojums par likuma atcelšanu, kas paredz nāvessodu. Vietējā kristiešu kopiena to uztver ka Žēlsirdības gada zīmi.

Liela problēma Mongolijā ir alkoholisms. Baznīca plāno attīstīt programmu, kas palīdz no tā atbrīvoties. Divi kristieši šobrīd ir pieteikušies būt par garīgajiem pavadītājiem ne tikai alkoholiķiem, bet arī visiem cilvēkiem ar atkarībām.

Baznīca Mongolijā ir dzimusi pirms 23 gadiem līdz ar Marijas Bezvainīgās Sirds misionāru ierašanos. To vidū bija arī pašreizējais apustuliskais prefekts, bīskaps Venčeslavs Padilja. Kopš 1992. gada katoļticību ir pieņēmuši ap 1100 mongoļu. Ir izveidotas 6 draudzes. Katoļu kopiena ir radījusi sanitārās un izglītības struktūras, kas ir paspējušas izpelnīties atzinību visā valstī.

I. Šteinerte/VR