Pāvests: "Ļausim Dievam mūs pārsteigt"

Adventa ceturtās svētdienas pusdienlaikā Svētā Pētera laukumā sapulcējās vairāki tūkstoši svētceļnieku, lai redzētu pāvestu, noklausītos viņa uzrunu un apskatītu krāšņo Ziemassvētku egli. Sekojot tradīcijai, Svētais tēvs pasvētīja bērnu atnestās Jēzus figūriņas, kuras pēc dažām dienām tiks guldītas mājās izveidotajās “Betlēmes silītēs”. 

Apcerē pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” pāvests skaidroja Adventa ceturtajai svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu. Viņš uzsvēra, ka svētā Elizabete bija ļoti priecīga par Marijas apmeklējumu. Prieku viņa izpauda ar vārdiem: „Un no kurienes man tas, ka mana Kunga Māte nāk pie manis?” Lai Kristus dzimšanas noslēpuma svinēšana mums kļūtu par īstiem svētkiem, esam aicināti pakavēties pie dažām „apbrīnas” vietām, – sacīja Francisks.

„Pirmā no tām ir tuvākais, kurā vajag atpazīt savu brāli, jo no brīža, kad piedzima Jēzus, katra cilvēka sejā ir iespiesti Dieva Dēla vaibsti, sevišķi, ja šī seja pieder nabadzīgam cilvēkam. Dievs atnāca uz šo pasauli nabadzīgs un pie sevis aicināja vispirms nabadzīgos”, skaidroja Francisks.

Nākamā apbrīnas vieta ir vēsture, lai gan ne vienmēr spējam pareizi to novērtēt. Mums šķiet, ka vēsturi, kas saistīta ar tirgus ekonomiku, finansēm un interesēm, veido konkrēta laikmeta varenie. Tomēr Betlēmē dzimušajam Dievam patīk „jaukt kārtis”. Par to Marija dzied savā slavas himnā Magnificat: „Varenos viņš nogrūž no troņa un paaugstina pazemīgos. Izsalkušos viņš piepilda labumiem, bet bagātos atstāj tukšā”.

Turpinot uzrunu, Francisks skaidroja, ka trešā apbrīnas vieta ir Baznīca. Ja raudzīsimies uz Baznīcu ticības gaismā, tad neuzskatīsim to tikai par reliģisku institūciju, bet atklāsim tajā Māti. Pāvests uzsvēra, ka Baznīca nekad nevar paturēt un skaudīgi sargāt Jēzu. Tā aicināta iziet un meklēt cilvēkus, lai nestu tiem Dieva žēlsirdību.

Pēc lūgšanas „Kunga eņģelis” Svētais tēvs stingri pieprasīja nekavējoties izbeigt vardarbību Sīrijā un meklēt konflikta atrisinājumus, lai valsts, kurā jau piekto gadu turpinās karš, pēc iespējas ātrāk atgūtu mieru. Pāvests atzinīgi novērtēja ANO Drošības padomes pieņemto rezolūciju, kurā iezīmēti miera procesa ceļi.

Pāvests atzina, ka domās viņš ir kopā ar Sīrijas, Lībijas, Kostarikas un Nikaragvas tautām, kuras ilgojas pēc miera, izlīguma un drošības. Francisks aicināja visus labas gribas cilvēkus drosmīgi un dedzīgi iestāties par mieru, stiprināt dialogu un sadarbību. Svētais tēvs Dieva žēlsirdībai novēlēja dabaskatastrofas upurus. Runa ir par milzu plūdiem un zemes nogruvumiem Indijā un Pakistānā.

S. Krivteža / VR