Marija – Dieva žēlsirdības lieciniece

„Marija Kristus un Baznīcas noslēpumā” – tāda bija kapucīnu tēva Ranjero Kantalamessas sagatavoto Adventa laika pārdomu tēma. Piektdien, 18. decembrī, pāvests un Romas kūrijas darbinieki noklausījās sprediķotāja trešo uzrunu, kas balstījās uz Vatikāna II koncila dogmatisko konstitūciju par Baznīcu Lumen gentium (sal. 58, 61, 63, 67). Tajā viņš pievērsās koncila mācības par Dievmāti ekumeniskajam aspektam un norādīja, ko jaunu par Mariju varam atklāt Žēlsirdības jubilejas gada kontekstā. Kantalamessas uzrunā atrodam atbildi uz jautājumu par to, kā vislabāk varam sludināt Dieva žēlsirdību.

Sprediķotājs norādīja, ka Vatikāna II koncila tēvi runā par Mariju ne tikai kā par Dieva un visu ticīgo Māti, bet arī kā paraugu. Koncila novitāte ir tā, ka Marijai tiek ierādīta vieta konstitūcijā par Baznīcu un uzsvars tiek likts uz viņas ticību. Dievmāte tiek uzlūkota kā viens no Baznīcas locekļiem. Kas attiecas uz ekumenisko jautājumu, tēvs Kantalamessa jautāja, kā koncila mācība var palīdzēt tuvināties katoļiem un protestantiem tik delikātajā jautājumā par Marijas godināšanu. Viņš norādīja, ka, īstenībā, Reformas iniciatori – Mārtiņš Luters un Ulrihs Cvinglijs atzina, ka Marija ir Dieva Māte un cilvēces pestīšanas iemesls (sal. Luters, Kirchenpostille (Veimāras izd., 10,1, 73. lpp.); Cvinglijs, Predigt von der reinen Gottgebärerin Maria (in Cvinglijs, Hauptschriften, der Prediger, I, Cīrihe 1940, 159. lpp.)). Līdz ar to, kā tas varēja notikt, ka šodien esam nonākuši tik nelāgā situācijā, ka dažās protestantu aprindās Marija tiek nicināta un katoļiem tiek raidīti pārmetumi? – jautāja Pāvesta nama sprediķotājs.

Viņš atzina, ka te nav tā vieta, lai veiktu vēsturisku apskatu, un iezīmēja, kāds, pēc viņa domām, varētu būt izejas no šīs situācijas ceļš. Mums, katoļiem, vajadzētu vaļsirdīgi atzīt, ka mēs bieži vien, sevišķi, pēdējo gadsimtu laikā, esam veicinājuši to, ka brāļiem protestantiem Marija kļūst nepieņemama. Kādā veidā? Pārspīlējot viņas godināšanu un nostādot Mariju augstāk par pašu Dievu. Pēdējo gadu simteņu laikā marioloģija tika padarīta par jaunu titulu un jaunu dievbijības veidu „fabriku”, nereti nonākot polemikā ar protestantiem un pat izmantojot Marijas vārdu kā ieroci pret viņiem. Vatikāna II koncils pret to reaģēja, pieprasot izvairīties no visa, kas brāļus protestantus varētu ievest maldos par Baznīcas patieso mācību. Savukārt protestantiem būtu jāņem vērā to negatīvo iespaidu, kādu uz viņiem ir atstājusi gan antikatoliskā polemika, gan arī racionālisms. Marija nav kāda ideja, bet konkrēta persona – uzsvēra tēvs Kantalamessa. Marija ir sieviete. Līdz ar to, nevar par viņu runāt kā par kaut ko abstraktu. Marija ir Dieva vienkāršības ikona. Tāpēc varam saprast, ka racionālisma piesātinātā gaisotnē viņa tika izsvītrota no teoloģisko domu apvāršņiem. Sprediķotājs izteica cerību, ka kādu dienu katoļi un protestanti kopīgi godinās Mariju. Varbūt godināšanas formas atšķirsies, bet gan vieni, gan otri atzīs, ka Marija ir Dieva un visu ticīgo Māte.

Vai Žēlsirdības gads var mums palīdzēt atklāt kaut ko jaunu par Dievmāti? Pr. Kantalamessa norādīja, ka sensenajā lūgšanā Salve Regina Marija tiek dēvēta par „Žēlsirdības Māti”. Tajā atrodam šādus lūgšanas vārdus: „Illos tuos misericordes oculos ad nos converte” (Uzlūko mūs savā žēlsirdībā). Marija ir žēlsirdības Māte un žēlsirdības durvis divējādā nozīmē. Caur viņu pasaulē ienāca Dieva žēlsirdība, proti, Jēzus, un caur viņu tagad arī mēs nonākam pie Dieva žēlsirdības troņa. Tomēr Marija nav tikai Dieva žēlsirdības kanāls. Viņa ir pirmā, kura saņēma šo žēlsirdību. Sprediķotājs paskaidroja, ka Dieva žēlsirdība viņā izpaudās nevis kā grēku piedošana, bet kā pasargāšana no grēka. Ne velti slavas dziesmā Magnificat Marija saka: „Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību”, „atcerēdamies savu žēlsirdību”. Arī sv. Pāvils, saņēmis lielu žēlastību, nemitēsies visu savu dzīvi slavēt Kunga žēlsirdību un liecināt par to. Tēvs Ranjero Kantalamessa piebilda, ka labākais veids kā sludināt Dieva žēlsirdību ir liecības sniegšana. Tāpat kā Marija un apustulis Pāvils, arī mēs esam aicināti apzināties Dieva lielo žēlsirdību pret mums un par to liecināt.

J. Evertovskis / VR