Lai atgriežamies un kļūstam žēlsirdīgi!

Gvadalupes Dievmātes svētkos, 12. decembra vakarā, pāvests spāņu valodā svinēja Svēto Misi Vatikāna bazilikā. Savu debesīgo aizbildni kopā ar Latīņamerikas kontinenta dēlu bija ieradušies godināt arī prāvs skaits Romā dzīvojošo latīņamerikāņu. Francisks atgādināja, ka Jaunavu Mariju Dievs ir mīlējis ar savu žēlsirdīgo mīlestību. Gluži tāpat viņš mīl visus cilvēkus. „Dievs mūs mīl ar beznosacījumu mīlestību, ar mīlestību bez robežām, negaidot neko pretim. Šī žēlsirdīgā mīlestība ir Dieva vispārsteidzošākais atribūts, sintēze, kurā kondensējas evaņģēliskā vēsts un Baznīcas ticība,” teica pāvests.

Svētais tēvs paskaidroja, ka vārds „žēlsirdība” sastāv no diviem vārdiem: „žēlums” un „sirds”. Sirds norāda uz spēju mīlēt. Žēlsirdība ir mīlestība, kas apskauj cilvēka personas nožēlojamo stāvokli. Tā ir mīlestība, kas mūsu nespēju „jūt” kā savējo ar mērķi mūs atbrīvot. Mīlestība slēpjas tajā, ka ne jau mēs esam mīlējuši Dievu, bet Viņš ir mīlējis mūs un sūtījis savu Dēlu kā mūsu grēku izpircēju.

„Vārds kļuva miesa”, lai dalītos visā mūsu trauslumā, lai izjustu mūsu cilvēcisko stāvokli līdz pat krusta uzvelšanai savos plecos, kurā ir ietvertas visas cilvēciskās sāpes. Pāvests teica, ka neviens grēks nevar nodzēst Dieva žēlsirdīgo tuvumu, nedz arī liegt tam īstenot Viņa doto atgriešanās žēlastību, ar noteikumu, ka mēs to lūdzam.

Dieva žēlsirdību iespējams sasniegt ar Svētā Gara dāvanu, kas Kristībā dara iespējamu, rada un stiprina savu mācekļu jauno dzīvi. Lai cik lieli un smagi nebūtu pasaules grēki, Gars atjauno zemes vaigu un spēj dāvāt cilvēciskākas, priecīgākas un cerīgākas dzīves brīnumu.

„Kungs ir tuvu,” saka apustulis Pāvils. Vislielākā žēlsirdība slēpjas tajā, ka Viņš ir mūsu vidū, Viņš iet mums blakus, rāda mums mīlestības ceļu, pieceļ mūs, kad pakrītam, atbalsta mūsu pūliņus, pavada mūs visos eksistences apstākļos. Viņš atver mūsu acis, lai ļautu saskatīt mūsu un visas pasaules nelaimes, bet tai pašā laikā pilda mūs ar cerību.

„Un Dieva miers... lai pasargā jūsu sirdis un jūsu domas Jēzū Kristū!” saka apustulis Pāvils vēstulē filipiešiem. Pāvests norādīja, ka tas ir mierīgas un laimīgas dzīves avots. Neviens nespēj mums atņemt šo mieru un prieku, neraugoties uz ciešanām un dzīves pārbaudījumiem. Svētais tēvs aicināja attīstīt šo žēlsirdības, miera un cerības pieredzi Adventa gājumā un Jubilejas gada gaismā. Francisks piebilda, ka sludināt Labo Vēsti nabagiem, tāpat kā to darīja Jānis Kristītājs, veicot tuvākmīlestības darbus, ir labs veids, kā gaidīt Jēzus atnākšanu Ziemassvētkos.

Marijā Dievs priecājas īpašā veidā. Vienā no kristīgajai tautai visdārgākajām lūgšanām „Salve Regina” Mariju saucam par „Žēlsirdības māti”. Viņa pieredzēja dievišķo žēlsirdību un savā klēpī uzņēma šīs žēlsirdības iesākumu: Jēzu Kristu. Viņa, kas vienmēr bija intīmi vienota ar savu Dēlu, vairāk par kuru katru zina, ko Viņš vēlas: lai visi cilvēki tiktu atpestīti, un lai nevienam nepietrūkst Dieva maiguma un mierinājuma. Lai Marija, Žēlsirdības māte, palīdz mums saprast, cik ļoti Dievs mūs mīl!

Pāvests novēlēja Vissvētākajai Jaunavai Marijai visa Amerikas kontinenta tautu ciešanas un priekus. Mariju šeit pazīst ar titulu „Gvadalupes Dievmāte”, un mīl viņu kā māti un aizbildni. Svētais tēvs aicināja lūgties, lai šis Jubilejas gads kļūst par žēlsirdīgās mīlestības sēklu cilvēku, ģimeņu un nāciju sirdīs. Lai mēs atgriežamies un kļūstam žēlsirdīgi, un lai kristīgās kopienas prot būt par žēlastības oāzēm un avotiem, par tuvākmīlestības bez izņēmumiem lieciniecēm.

I. Šteinerte/VR