2015-11-30 17:09:00

Noslēgusies pāvesta vizīte Centrālāfrikas Republikā


Pirmdien noslēdzās pāvesta apustuliskais ceļojums pa Āfriku. 30. novembra, pusdienlaikā lidmašīna ar Francisku izlidoja no Bangi starptautiskās lidostas. Atgriešanās Vatikānā paredzēta, pēc Itālijas laika, ap pulksten 19.00. Vairāk nekā sešu stundu ilgā lidojuma laikā Itālijas aviokompānijas „Alitalia” laineris A330 šķērsoja Centrālāfrikas Republikas, Čadas, Nigēras, Alžīrijas un Tunisijas gaisa telpu.

Vizītes Centrālāfrikā otrajā dienā pāvests, neskatoties uz augsto drošības risku, apmeklēja mošeju un Bartelemija Bogandas vārdā nosauktajā Bangi sporta stadionā celebrēja Svēto Misi. Kuduku mošeja atrodas 4 km attālumā no apustuliskās nunciatūras, kur Svētais tēvs nakšņoja. Pie lūgšanu nama viņu sagaidīja pieci vietējie imami. Mošejā bija sapulcējušies aptuveni 200 islāma ticīgo.

Bez mazākās baiļu un aizdomu ēnas pāvests savā uzrunā uzsvēra, ka kristieši un musulmaņi ir brāļi. Tāpēc vardarbībai ir jāpieliek punkts! Lai izbeigtu vardarbību, kas izkropļo Dieva vaigu, vieniem un otriem jādzīvo brāļu vienotībā – viņš sacīja. Tie ir vārdi, ko šajos nemiera laikos, Centrālāfrikas Republikā uzdrošinās pateikt tikai retais. Tam, kurš atzīst, ka tic Dievam, jābūt arī miera cilvēkam! Teiksim „nē” naidam, „nē” vardarbībai – mudināja Francisks. Īpaši tai vardarbībai, kas notiek reliģijas vai Dieva vārdā. Dievs ir miers.

Turpinājumā Vatikāna viesis pateicās visiem kristiešiem, musulmaņiem un citu reliģiju ticīgajiem, kuri ilgus gadus prata dzīvot mierā, un visiem pie varas esošajiem, kuri nav taupījuši savus pūliņus, lai atjaunotu visu cilvēku starpā harmoniju un brālību.

„Gribu viņiem pateikties un apliecināt savu cieņu”, sacīja pāvests. „Mēs varam arī pieminēt daudzos solidaritātes žestus, ko pret kristiešiem un musulmaņiem ir izrādījuši citas reliģijas locekļi, pieņemot un aizstāvot viņus šīs pēdējās krīzes laikā jūsu zemē un arī citās pasaules malās”.

Francisks pieminēja arī tuvojošās prezidenta vēlēšanas un novēlēja, lai tās kļūtu par demokrātijas gaismu konflikta tuneļa galā. Lai pie varas nāk tādi cilvēki, kuri prastu vienot Centrālāfrikas Republikas iedzīvotājus, un lai nacionālā vienotība gūst virsroku pār ikvienu šķelšanos! Centrālāfrikas zemei jākļūst par viesmīlīgām mājām visiem bērniem, neskatoties uz viņu etnisko vai reliģisko piederību, vai politisko pārliecību.

Bangi centrālā mošeja atrodas bēdīgi slavenajā PK5 kvartālā, kur vēl īsi pirms pāvesta ierašanās Centrālāfrikas Republikā, 29. novembra rītā, tika nogalināti trīs kristiešu jaunieši. Kamēr musulmaņu grupējuma „Seleka” nemiernieki cīnās ar pašaizsardzības vienību „anti Balaka”, kuras sastāvā ir pārsvarā kristieši un animisti, minētajā kvartālā paši islāma ticīgie dzīvo gandrīz nošķirti no pasaules. Tāpēc uz pāvesta vizīti viņi raudzījās kā iespēju, ka tiktu sadzirdēta viņu balss. Islāmticīgais skolotājs Ali Abakars sarunā ar Vatikāna Radio franču programmas korespondenti no Bangi ne tikai izteica cerību, ka pāvesta ierašanās veicinās izlīgšanu starp kristiešiem un musulmaņiem, bet arī apliecināja, ka šī izlīgšana ir absolūti nepieciešama, jo agrāk abas puses sadzīvoja draudzīgi.

Pēc tikšanās ar musulmaņiem, pāvests ieradās Bangi sporta stadionā, kur viņu ar lielu prieku un sajūsmu sagaidīja vairāki desmiti tūkstoši kristiešu. Tribīnes bija cilvēku pārpildītas. Stadionā valdīja neaprakstāms entuziasms. Euharistijas svinībās piedalījās arī Centrālāfrikas Republikas prezidente un visi pārejas posma valdības locekļi. Lai aizsargātos no svelmainās saules, daudzi ticīgie izmantoja baltās un dzeltenās, proti, Vatikāna krāsās iekrāsotus saulessargus. Pirms Svētās Mises Francisks pasvētīja melnu Āfrikas Dievmātes statuju. Liturģijas laikā īpašs akcents tika likts uz inkulturāciju, kad Āfrikas folklora atklājās visā savā krāšņumā. Svinības kuplināja tradicionālās dziesmas, deju ritmi un vietējo mūzikas instrumentu skaņas. Ofertorija laikā katras diecēzes pārstāvji nesa sava reģiona dāvanas, starp kurām bija augļi, dzīvnieku ādas un koka krusts.

Homīlijā pāvests uzsvēra, ka Centrālāfrikas kristiešiem jābūt cilvēciskās un garīgās atjaunotnes veicinātājiem savā zemē, pārvarot neuzticēšanos, vardarbību un iznīcināšanas kāri. Mums ir drosmīgi jādodas „uz otro krastu”, tas ir, jāiet pretī Kungam, kurš mums piedāvā pestīšanu un mūžīgo dzīvi – sacīja Svētais tēvs. Vienlaikus viņš atzina, ka pārbaudījumi un ciešanas var mums pavērt jaunas nākotnes perspektīvas. „Centrālāfrikas kristieši, katrs no jums, esot neatlaidīgs ticībā un ar lielu misionāro dedzību, ir aicināts būt par cilvēciskās un garīgās atjaunotnes veicinātāju savā zemē. Es uzsveru: būt par cilvēciskās un garīgās atjaunotnes veicinātāju savā zemē”,  teica Francisks.

Bangi arhibīskaps Djēdonē Nzapalainga Svētā tēva priekšā uzdeva jautājumu par to, cik ilgi viņa valstī vēl „runās ieroči” un tiks izlietas brāļu un māsu asinis. Tad viņš vērsās pie visiem ar aicinājumu rīkoties konkrēti, jo mieru ir nepieciešams veidot. „Jūsu priekšā aicinu visus Centrālāfrikas iedzīvotājus, neatkarīgi no viņu etniskās un reliģiskās piederības, pielikt visus pūliņus, lai kopā veidotu brālīgu un plaukstošu Centrālāfriku”, mudināja arhibīskaps.

Pāvests atgādināja, ka „otrais krasts” jeb mūžīgā dzīve nav ne ilūzija, ne bēgšana no pasaules. Šis „otrais krasts” ir nopietna realitāte. Tāpēc mums jābūt neatlaidīgiem savā ticībā un mīlestībā. Dieva un tuvākā mīlestība pārveido mūsu dzīvi jau šinī pasaulē un pasauli, kurā dzīvojam. Viena no zemeslodes perifērijām, proti, Bangi, līdz ar Dieva žēlsirdībai veltītā jubilejas gada atklāšanu, ir kļuvusi par pasaules garīgo galvaspilsētu. Francisks homīlijā novēlēja, lai Jubilejas gads kļūtu par iespēju piedošanas lūgšanai, un mudināja šīs Āfrikas zemes iedzīvotājus būt stipriem, vienmēr raudzīties uz priekšu un tiekties pēc jauniem apvāršņiem.

30. novembrī Baznīca svin svētā apustuļa Andreja liturģiskos svētkus. Pirms nekā dot svētību un noslēgt Svēto Misi, pāvests apsveica Konstantinopoles ekumenisko patriarhu Bartolomeju I, vēlot viņam un visai viņa Baznīcai Kunga svētību.

Šis bija Franciska 11. starptautiskais ceļojums un mūsu laikmeta pāvestu 148. ceļojums ārpus Itālijas.

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.