Pāvests tiekas ar Centrālāfrikas valstiskajām autoritātēm un diplomātiem

„Laikā, kad Centrālāfrikas Republika pamazām, neraugoties uz grūtībām, iet pretim savas sociālpolitiskās dzīves normalizācijai, es pirmo reizi, pēc sava priekšteča Jāņa Pāvila II, speru soli šai zemē,” teica pāvests, uzrunājot valsts autoritātes un diplomātus. „Nāku kā miera svētceļnieks un vēlos stādīties priekšā ka cerības apustulis,” turpināja Francisks. Viņš atzinīgi novērtēja dažādu nacionālo un starptautisko autoritāšu pūliņus Centrālāfrikas labā un novēlēja, lai šī zeme drīz varētu uzsākt jaunu, mierīgu posmu savā vēsturē.

„Vienotība, cieņa, darbs” – tāds ir Centrālāfrikas moto, kurā atspoguļojas šīs valsts dibinātāju sapnis. Pāvests teica, ka šodien vēl vairāk nekā agrāk šai triloģijā izteiktas katra centrālafrikāņa ilgas.

Pirmkārt, „vienotība”. Francisks atzīmēja, ka tā ir tautu harmonijas pamatvērtība. „Tas nozīmē dzīvot un celt kopā, sākot no brīnišķīgās daudzveidības, kas ir apkārt, izvairoties no bailēm otra cilvēka priekšā, no tā, kas šķiet svešs un nepazīstams, no tā, kas nepieder mūsu etniskajai grupai, politiskajai izvēlei, vai mūsu reliģiskajai konfesijai,” skaidroja pāvests. Viņš uzsvēra, ka vienotība, tieši pretēji, prasa radīt un veicināt katram piederošo bagātību sintēzi. Vienotība daudzveidībā ir nemitīgs izaicinājums, kas prasa radošu darbu, devību, pašaizliedzību un cieņu pret citiem.

Seko „cieņas” jēdziens. Pāvests teica, ka tieši šī morālā vērtība ir sinonīms godīgumam, lojalitātei, žēlastībai un godam, kas raksturo sievietes un vīriešus, kuri apzinās savas tiesības un savus pienākumus. Tos, kuriem līdzekļi ļauj dzīvot pārticībā, Svētais tēvs aicināja dalīties arī ar nabadzīgajiem, kuriem nekā nav, jo īpaši attīstot viņu cilvēcisko, kultūras un sociālo potenciālu. Tāpēc svarīga ir pieeja izglītībai un sanitārajai aprūpei.

Visbeidzot, Centrālāfrikas moto ietvertais „darba” jēdziens. Darbs ir tas, kas ļauj uzlabot ģimeņu dzīvi. Pāvests atzīmēja, ka Cenrālāfrika atrodas reģionā, kas, pateicoties bioloģisko sugu daudzveidībai, tiek uzskatīts par vienu no zemeslodes plaušām. Visu pilsoņu, starptautisko sadarbības partneru un multinacionālo korporāciju uzmanību Francisks vērsa uz viņu milzīgo atbildību, izmantojot dabas resursus, izvēloties attīstības projektus, kas dažādos veidos var atstāt iespaidu uz planētu. „Darbam, veidojot labklājības sabiedrību, ir jābūt solidāram,” uzsvēra pāvests. Uzrunā valstiskajām autoritātēm un diplomātiskā korpusa locekļiem, viņš norādīja, ka viņi ir pirmie, no kuriem tiek prasītas vienotības, cieņas un darba vērtības.

Centrālāfrikas viesis atgādināja, ka šīs zemes evaņģelizācijas un sociālpolitiskā vēsture liecina par Baznīcas rūpēm attiecībā uz jau minēto vērtību iedzīvināšanu. Atceroties evaņģelizācijas pionierus, Francisks kopā ar Centrālāfrikas bīskapiem apliecināja Baznīcas apņēmību piedalīties kopējā labuma veicināšanā, jo īpaši caur miera un izlīgšanas meklējumiem.

I. Šteinerte/VR