Francisks pagodina Ugandas mocekļus

Turpinās pāvesta apustuliskais ceļojums pa Āfriku. Vizītes Ugandā otro dienu viņš iesāka, pagodinot šīs zemes mocekļus. Sestdienas, 28. novembra, rītā Svētais tēvs apmeklēja divus Ugandas galvaspilsētas Kampalas sanktuārijus – Namugongo anglikāņu svētnīcu un mocekļiem veltīto katoļu sanktuāriju. Pirmā uzcelta 25 Ugandas katoļu un anglikāņu kristiešu moceklības vietā. Vienā no tās kapelām atrodas mocekļu relikvijas. Francisks šajā svētnīcā atklāja piemiņas plāksni un apmeklēja vietu, kur ticīgie tika mocīti un nogalināti. Dievnamā bija klātesoši 40 anglikāņu bīskapi. Katoļu Baznīcas vadītājs, brīdi palūdzies klusumā, atvadījās no anglikāņu arhibīskapa un devās uz 3 km attālo katoļu sanktuāriju, kura 22 pīlāri simbolizē 22 mocekļus. Tā ir vieta, kur dzīvs tika sadedzināts sv. Kārlis Lvanga. Pirms 50 gadiem notika viņa un citu mocekļu kanonizācija. Šo nacionālo svētnīcu 1969. gadā konsekrēja pāvests Pāvils VI. Tur svētceļnieki ierodas visa gada garumā. Francisks dievnama priekšā vadīja Euharistijas svinības, kurās piedalījās aptuveni 2 milj. ticīgo.

Patiesu prieku un pastāvošu mieru mums sniedz nevis pasaulīgās baudas vai laicīgā vara, bet uzticība Dievam, godīgums un svēta dzīve – uzsvēra pāvests savā homīlijā. Mocekļi bija ticības liecinieki. Viņi apliecināja, ka mīl Kristu un Baznīcu. Francisks pieminēja arī anglikāņu mocekļus, kuri ar savu brīvprātīgo nāvi par Kristu ir asiņu ekumenisma liecinieki. No viņu parauga aizvien iedvesmojas daudzi cilvēki visā pasaulē. Visi šie liecinieki izkopa Svētā Gara dāvanu savā dzīvē. Šo dāvanu arī mēs esam saņēmuši, lai kļūtu par Dieva bērniem un spētu būt Jēzus un Viņa mīlestības liecinieki. Svēto Garu mēs saņēmām Kristībā un Iestiprināšanā. Mēs esam aicināti katru dienu padziļināt Svētā Gara klātbūtni savā dzīvē, atdzīvināt sevī Viņa mīlestības dāvanu, lai, tādējādi, paši kļūtu par gudrības un spēka avotu citiem.

Turpinot homīliju, pāvests atgādināja, ka Svētā Gara dāvana mums ir dota tāpēc, lai tajā dalītos ar citiem un viens otram palīdzētu augt ticībā, cerībā un mīlestībā. Mocekļi nebaidījās sludināt citiem Kristu līdz pat savas dzīvības atdevei, jo bija izkopuši sevī ticību un mīlestību uz Dievu – paskaidroja Francisks, aicinot arī mūsdienu kristiešus ik dienas atdzīvināt sevī Svētā Gara dāvanu un kļūt par misionāriem savās ģimenēs, draugu lokā un pat to vidū, kuri ir nelabvēlīgi vai naidīgi noskaņoti. Kristietim jābūt atvērtam pret citiem cilvēkiem, un tas ir iespējams, pateicoties viņa dzīvajai saiknei ar Dievu. Svētais tēvs norādīja, ka šī atvērtība pret citiem sākas jau ģimenē, savās mājās, kur cilvēks iemācās, kas ir tuvākmīlestība un piedošana, un kur, pateicoties savu vecāku mīlestībai, iepazīst Dieva žēlsirdību un mīlestību. Šī atvērtība izpaužas arī rūpēs par vecajiem ļaudīm, nabagiem, atraitnēm un bāreņiem.

Mocekļu liecība parāda mums to, ka pasaulīgās baudas un laicīgā vara nesniedz patiesu prieku un pastāvošu mieru. Drīzāk šo mieru, ko pasaule nevar mums sniegt, sniedz uzticība Dievam, godīgums un kārtīga un svēta dzīve, kā arī rūpes par citu cilvēku labumu. Tas, protams, nenozīmē, ka mums būtu mazāk jārūpējas par šo pasauli. Mūžībai pievērstais skatiens piešķir jēgu dzīvei šinī pasaulē un tuvina mūs tiem, kuriem ir vajadzīga kāda palīdzība, pamudina sadarboties ar citiem kopējā labuma labā un veidot taisnīgāku sabiedrību, kur tiktu respektēta katra cilvēka personas cieņa, aizstāvēta dzīvība un sargāta apkārtējā vide.

Pēc Svētās Mises pāvests atgriezās Kampalas apustuliskajā nunciatūrā, kur ieturēja pusdienu maltīti. Ap pulksten 15.30 pēc Ugandas laika viņš ieradās Kololo bijušajā lidlaukā uz tikšanos ar jauniešiem. Jaunie afrikāņi Svēto tēvu sagaidīja ar sajūsmas pilniem saucieniem „Pope Francis, we welcome you, Pope Francis we love you”.

J. Evertovskis / VR