Personas cieņas ievērošana – miera un progresa atslēga

Tuvojas pāvesta Franciska apustuliskais ceļojums uz Āfriku, kura laikā viņš apmeklēs Keniju, Ugandu un Centrālāfrikas Republiku. Jau iepriekš visas trīs minētās zemes ir apmeklējis sv. Jānis Pāvils II. Kenijā viņš viesojās trīs reizes – 1980., 1985. un 1995. gadā. Ugandā šis svētais pāvests ieradās 1993. gadā, bet Centrālāfrikas Republikā – 1985. gadā.

Jau pirms 35 gadiem, 1980. gada 6. maijā Nairobi uzrunājot diplomātisko korpusu, Jānis Pāvils II pievērsās bēgļu jautājumam, kas toreiz bija aktuāls Āfrikas, bet šodien Eiropas kontekstā. Viņš sacīja: „Āfrikas kopiena un pasaules kopiena nedrīkst izbeigt interesēties par bēgļu apstākļiem un par briesmīgajām ciešanām, kurām daudzi no viņiem tiek ilglaicīgi pakļauti. Šiem bēgļiem ir tiesības baudīt brīvību un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi”. Jau toreiz Jānis Pāvils II, tāpat kā šodien Francisks, aicināja valdības pieņemt bēgļus un panākt savstarpēju sadarbību, lai visu smagumu nevajadzētu nest kādai vienai atsevišķai valstij.

Apmeklējot Āfrikas valstis, sv. Jānis Pāvils II aplūkoja plašu jautājumu loku. Tā paša gada 7. maijā tiekoties ar Kenijas prezidentu, viņš parādīja, kāda ir atslēga, lai sasniegtu īstu sabiedrības progresu. Šī atslēga ir cilvēka personas cieņas ievērošana – viņš uzsvēra. Runa ir par katra vīrieša, katras sievietes un katra bērna personas cieņas respektu. Ar šo cieņu mūs ir apveltījis pats Dievs. Šajā laukā nenogurstoši strādā Baznīca. Tā ir vērīga attiecībā uz visām cilvēku vajadzībām. Tā turpina savu misiju pasaulē tieši tādēļ, ka uzskata cilvēka cieņu par ārkārtīgi lielu vērtību.

Laikā, kad pasauli skar terorisma traģēdija, aizvien aktuāli ir Jāņa Pāvila II vārdi, ko tanī pašā gadā viņš sacīja Kenijas musulmaņiem: „Lūgšana, tuvākmīlestība un gavēnis ir ļoti svarīgi abām mūsu reliģijām, un, bez šaubām – spoža liecība pasaulei, kas ir pakļauta materiālisma briesmām. Mūsu savstarpējās cieņas pilnās attiecības un kopīga vēlme patiesi kalpot cilvēcei skubina mūs pielikt pūles, lai veicinātu mieru, sociālo taisnību, morālās vērtības un visas patiesās cilvēka brīvības”. 1985. gada augustā atkal apmeklējot Keniju un tiekoties ar musulmaņiem un hinduistiem, Jānis Pāvils II norādīja, ka mūsu visu priekšā ir liels izaicinājums, proti, palīdzēt pasaulei dzīvot mierā un harmonijā, respektējot visu cilvēku personas cieņu. Dievs negrib, lai cilvēce piedzīvotu naidu, vardarbību, konfliktus un karus – viņš uzsvēra. Mēs visi esam viena Dieva bērni un lielās cilvēces saimes locekļi. Tāpēc katrai reliģijai pienākas svarīga loma miera veicināšanas procesā. Katras reliģijas locekļi var dot nozīmīgu ieguldījumu, lai uzveiktu ļaunumu un veidotu savstarpējas uzticēšanās un brālības gaisotni. Neviena reliģiskā grupa nedrīkst atļauties dzīvot un darboties izolēti – sacīja sv. Jānis Pāvils II. Vienmēr respektējot citam cita pārliecību, mums ir jārīkojas kopā un jāatbalsta vienam otru, lai tādējādi veicinātu mieru.

J. Evertovskis / VR