Pasaule nav sapratusi miera ceļu

„Šodien visa pasaule atrodas karā, kuram nav attaisnojuma,” teica pāvests 19. novembra rītā, Svētajā Misē. Viņš piebilda, ka atteikšanās no miera ceļa liek raudāt pašam Dievam, pašam Jēzum.

„Jēzus raudāja”. Ar šiem diviem vārdiem sākās viena no vissāpīgāk izjustajām Franciska homīlijām. Tajā atbalsojās Lūkas Evaņģēlija fragments – pavisam īss, taču ārkārtīgi saviļņojošs. Jēzus tuvojas Jeruzalemei un no pakalna, kas viņam ļauj labi saredzēt visu pilsētu, viņš skatās uz to un raud. Jēzus pie Jeruzalemes vēršas ar vārdiem: „Ak, kaut saprastu arī tu šajā dienā to, kas vajadzīgs tavam mieram! Bet tagad tas ir apslēpts tavām acīm.” Atkārtojis šos vārdus, pāvests piebilda:

„Bet arī šodien Jēzus raud. Raud tāpēc, ka mēs devām priekšroku karu ceļam, ienaida ceļam, nīšanas ceļam. Esam jau tuvu Ziemassvētkiem – būs gaismas, būs svinības, mirdzošas egles, arī Betlēmes silītes atveidojumi... viss izdekorēts. Pasaule turpina karot, turpina karus. Pasaule nav sapratusi miera ceļu.”

Ir nojaušamas pāvesta jūtas, kas šais dienās, šais stundās ir identiskas ar lielu pasaules daļu. Francisks atgādināja nesenos II Pasaules kara atceres pasākumus,  atombumbas, kas tika nomestas uz Hirosimu un Nagasaki, savu pagājušajā gadā veikto vizīti Redipuļjā kara gadskārtā. „Šodien visur ir karš, visur ir ienaids,” atzīmēja pāvests. Viņš jautāja: „Kas paliks pēc kara, kuru piedzīvojam tagad?”

„Kas paliks? Paliks gruveši, tūkstošiem bērnu bez izglītības, daudzi nevainīgi mirušie: daudzi! Un daudz naudas ieroču tirgotāju kabatās. Jēzus reiz teica: „Nevar kalpot diviem kungiem – vai Dievs, vai bagātības.” Karš ir tieši bagātību izvēle: „Ražosim ieročus, tādā veidā ekonomika mazliet līdzsvarosies, un turpināsim kalpot savām interesēm. Kungs saka kādu nepatīkumu vārdu: „Nolādētie!” Jo Viņš sacīja arī: „Svētīgi miera nesēji!” Tie, kas nes karu, kas karo, ir nolādēti, viņi ir noziedznieki. Karš tiek „attaisnots” ar daudziem, daudziem iemesliem. Taču, tad, kad visa pasaule – visa pasaule, kā tas ir šodien, atrodas karā, tad tas ir pasaules karš – karš, kas notiek fragmentāri: šeit, tur, tur, viskautkur..., un tam nav attaisnojuma. Dievs par to raud. Jēzus par to raud.”

„Kamēr ieroču tirgotāji dara savu darbu,” turpināja Francisks, „pasaulē ir arī nabaga miera strādnieki, kas tikai tāpēc, lai palīdzētu cilvēkiem, ziedo visu savu dzīvi”. Tā darīja mūslaiku ikona, svētīgā Terēze no Kalkutas. Arī pret viņu ar vareno ļaužu cinismu varētu teikt: „Bet, ko nu tur lielu tā sieviete darīja? Pazaudēja tikai savu dzīvi, palīdzēdama mirstošajiem!” Viņi nesaprot miera ceļu...” Pāvests aicināja:

„Arī mums nāks par labu lūgt asaru žēlastību šai pasaulei, kas neatzīst miera ceļu. Kas dzīvo, lai karotu, taču ar cinismu to noliedz. Lūgsim sirds atgriešanos! Tieši pie Žēlsirdības Jubilejas durvīm, kas mums liek gavilēt un priecāties, pasaulei tiek dota žēlastība atgūt spēju raudāt par saviem noziegumiem, par to, ko tā dara, karojot!”

I. Šteinerte/VR