Pāvests Francisks viesojas luterāņu draudzē

„Kopā lūgties, kopā strādāt nabadzīgo labā, kopā mīlēt ar patiesu brāļu mīlestību,” tie ir daži vēlējumi, kas nāca no pāvesta Franciska sirds, tiekoties ar Romas luterāņu kopienu. Svētdien, 15. novembrī, Svētais tēvs viesojās Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnamā. Draudzes mācītājs Jenss Martins Kruze savā un visas kopienas vārdā teica uzrunu, kurā atzīmēja, ka ticīgo priekā starojošās sejas vairāk par vārdiem izsaka to, cik gaidīts viesis ir pāvests, un novēlēja, lai Svētais tēvs šeit jūtas kā mājās. Mācītājs teica, ka svarīgi ir nemitīgi orientēties uz Jēzu Kristu. Tādā veidā stiprāka kļūs arī kopība starp abām Baznīcām.

 „Raudzīsimies viens otram acīs. Sniegsim rokas spiedienu. Stāstīsim viens otram, kas mēs esam un kas ir tuvs mūsu sirdij. Lūgsimies viens par otru. Kopā uzklausīsim Evaņģēliju un kopā stāvēsim Dieva priekšā,” aicināja mācītājs. Viņš atzīmēja, ka vienotība nav tālā nākotnē. Ja sekosim Jēzus gribai, tad vienotību ir iespējams iepazīt jau tagad.

Būtiskas dimensijas ceļā uz kristiešu vienotību ir dialogs un lūgšana. Kā daļu no šī dialoga, Romas luterāņu kopienas locekļi bija sagatavojuši jautājumus, kuru uzdeva pāvestam. 9 gadus vecais Juliuss pastāstīja, ka viņam patīk apmeklēt draudzes rīkotos bērnu dievkalpojumus, jo šeit var iepazīties ar Jēzus dzīvi. Zēnam patīkot arī, kā rīkojas pāvests. „Kas tev savā pāvesta sūtībā patīk visvairāk?” viesim jautāja Juliuss. Francisks teica, ka visvairāk viņam patīkot būt draudzes ganam, bet nepatīkot ofisa darbs. Svētais tēvs atcerējās, ka būdams draudzes prāvests, arī viņš mācījis bērniem katehismu un svētdienās kopā svinējuši Misi. „Man patīk būt pāvestam ar draudzes prāvesta stilu,” sacīja Francisks. Jūtos gandarīts, kad apmeklēju slimos, noskumušos. Ļoti patīk apmeklēt cietumu, taču nevēlētos, lai mani tur ieslodzītu. „Es neesmu mazāks grēcinieks par viņiem, bet Kungs mani ir paņēmis pie rokas,” teica pāvests, atceroties cietumniekus.

Vēl vienu jautājumu uzdeva Anke – vācu tautības luterticīgā, kura ir precējusies ar katoļticīgu itāli. Viņa vēlējās zināt, ko darīt, lai piederot dažādām kristīgajām konfesijām, dzīvojot kopā, varētu sasniegt komūniju, jo Kunga Vakarēdiens katram ir atšķirīgs. Pāvests atzinās, ka šai jautājumā precīzāku atbildi varētu sniegt tāds eksperts  kā kardināls Valters Kaspers, taču no savas puses viņš atbildēja, ka tad, kad dalāmies Kunga Vakarēdienā, to atceramies un atdarinām, tad darām to pašu, ko darīja Kungs Jēzus. Un Kunga Vakarēdiens, pēdējais bankets Jaunajā Jeruzalemē, noteikti būs, taču tas būs galējais. Savukārt, kamēr staigājam šīszemes virsū, pāvests atzinās, ka viņam rodas jautājums: „Vai dalīšanās Kunga Vakarēdienā ir gājuma mērķis, vai arī tas ir stiprinājums ceļā, lai ietu kopā?” Šo jautājumu viņš vēlējās atstāt teologu ziņā. Svētais tēvs atgādināja, ka kristiešiem ir kopēja Kristība. Kopā lūdzoties, tai skaitā arī ģimenē, šī Kristība aug un nostiprinās.

Pāvests atbildēja arī uz šveicietes Ģertrūdes jautājumu, kura, būdama nodarbināta palīdzības sniegšanā jaunajām mātēm, kas Romā ieradušās no Ziemeļāfrikas zemēm, vēlējās zināt, ko kristiešiem darīt, lai neveidotu jaunus nošķirtības mūrus. „Kalpot” – tā sintētiskā veidā varētu izklāstīt pāvesta atbildi.

„Arī Dievs mūsu vidū ir nācis, lai kalpotu citiem, nevis lai Viņam kalpotu,” tāds bija arī viens no pāvesta uzrunas punktiem. Svētais tēvs to teica spontānā veidā, bet ar iepriekš sagatavotās rakstiskās uzrunas tekstu kopiena varēja iepazīties vēlāk. „Redzot, ka Kungs ir kalps, kurš kalpo, man gribētos pajautāt,  lai Viņš kalpo vienotībai, lai palīdz mums iet kopā,” sacīja pāvests. „Vai tu savu dzīvi esi izmantojis tikai savā labā, vai esi kalpojis?” uz šādu jautājumu kādreiz būs jāatbild mums visiem. „Vai tu no citiem esi aizsargājies ar mūriem, vai pieņēmis tos ar mīlestību?” turpināja Francisks.

Pāvests uzrunā pieminēja arī vajāšanas starp cilvēkiem, kuri ir kristīti tai pašā Kristībā. Viņš teica, ka ir jālūdz piedošana par šķeltniecības skandālu, ir jālūdzas, lai visi, luterāņi un katoļi, izdarām izvēli par labu kalpošanai pēc Jēzus parauga.

I. Šteinerte/VR