Saimes kopā būšana – ģimenes un tautas spēka avots

Turpinot katehēžu ciklu par ģimeni, 11. novembrī pāvests pievērsās koeksistencei jeb galda kopībai. Kad bērni pie galda ir „pieslējušies” datoram vai telefonam, tad tā nav ģimene – teica Francisks. Ja ģimene neatrod brīžus, lai visi tās locekļi pabūtu kopā, tad tas ir egoisms. Vispārējās audiences laikā pāvests norādīja uz ģimenes un tautas spēka avotu. Piebildīsim, ka šajos Latvijai tik nozīmīgajos svētkos, proti, Lāčplēša dienā, arī mēs, šīs mazās, bet skaistās un kultūras tradīcijām bagātās zemes pilsoņi varam uzdot sev jautājumu: Kur ir manas tautas spēks? Kāds ir šī spēka avots? Kāds ir mūsu ģimeņu spēka avots?

Francisks Romas ticīgos un visas pasaules svētceļniekus aicināja paturēt prātā ģimeniskos tikumus, šajā sakarā sakot: „Mēs paši redzējām un joprojām redzam, kādi brīnumi var notikt, kad kāda māte redz, ievēro un prot parūpēties ne vien par saviem, bet arī par citiem bērniem. Vēl nesenā pagātnē pietika vienas mammas visiem pagalma bērniem! Bez tam, mēs zinām, kādu spēku iegūst tā tauta, kuras tēvi ir gatavi aizstāvēt visus bērnus, jo uzskata viņus par vislielāko dārgumu. Šie tēvi ir laimīgi un lepni, ka var viņus aizstāvēt”.

Tauta un valsts ir stipra, ja ir stipras tās ģimenes, un ja mātēm un tēviem rūp ne tikai savu, bet visu bērnu un jauniešu nākotne. Savukārt ģimenes ir stipras, ja tās turas kopā. Pāvests paskaidroja, ka koeksistence nozīmē priecīgu dalīšanos dzīves labumos. Prasme dalīties ir vērtīgs tikums. Tās simbols jeb „ikona” ir ap saimes galdu sapulcējusies ģimene. Ļoti liela nozīme ir tam, ka ģimenes locekļi dalās maltītē, savās jūtās, piedzīvotajā, notikumos, apmainās domām utml. Ja pienāk kādi svētki, dzimšanas diena, tad ģimene sanāk kopā pie viena galda. Dažās zemēs (tai skaitā, arī Latvijā) pastāv tradīcija visiem ģimenes locekļiem, radiniekiem un draugiem sanākt kopā pie galda, arī izvadot kādu tuvinieku pēdējā gaitā, lai tādējādi būtu līdzās aizgājēja piederīgajiem viņu sāpju brīdī.

Koeksistence ir droša mēraukla tam, lai redzētu, cik veselīgas ir ģimenes locekļu savstarpējās attiecības – turpināja Svētais tēvs. Ja ģimenē kaut kas nav kārtībā, ja ir radies kāds slēpts ievainojums, tad pie galda tas uzreiz ir redzams. Ģimenē, kura gandrīz nekad neēd kopā vai kurā pie galda nesarunājas, bet skatās televizoru vai katrs ir „pazudis” savā viedtālrunī, ir maz kas no ģimeniskuma. To pašu var teikt par bērniem, kuri, pat būdami pie galda, nevar atrauties no datora vai mobilā tālruņa. Šajā kontekstā pāvests atgādināja, ka kristietībai piemīt īpašs aicinājums uz koeksistenci. Kungs Jēzus labprāt mācīja ļaudis, būdams ar viņiem kopā pie viena galda, un nereti Debesu valstību salīdzināja ar svētku mielastu. Jēzus izvēlējās vakariņu maltīti arī tam, lai nodotu saviem mācekļiem savu garīgo testamentu – savu Miesu un Asinis, proti, pestīšanas Ēdienu un Dzērienu, kas uztur mūsos īstu un ilgtspējīgu mīlestību.

Euharistija ir Kristus upura piemiņa. Ģimene, kas piedalās Euharistijā, tiek šķīstīta un pasargāta no noslēgšanās sevī kārdinājuma. Tā tiek stiprināta mīlestībā un uzticībā. Pāvests norādīja, ka šodien šai ģimenes kopā būšanai un dalībai Euharistijā ir ļoti liela nozīme, jo dzīvojam laikā, ko iezīmē daudzi mūri. Ģimenes, kas smeļas spēku Euharistijā, var pārvarēt noslēgšanos sevī un veidot pieņemšanas un tuvākmīlestības tiltus. Francisks atzina, ka šodien nav viegli ģimenei īstenot šo koeksistenci vai galda kopību. Tomēr svarīgi pacensties to darīt. Pie galda ģimenes locekļi savā starpā sarunājas un ieklausās viens otrā. „Lai nebūtu nekādas klusēšanas!”, mudināja Svētais tēvs. Ja tas nav klosterļaužu klusums, tad tas ir egoistisks klusums, kur katrs paliek ar sevi, vai pie televizora vai datora. Kopā būšanai un sarunām ir liela nozīme!

Atgriežoties pie Euharistijas, pāvests atgādināja, ka Kungs dalījās savā Miesā un izlēja savas Asinis visu cilvēku labā. Nav nekā tāda, kas varētu izslēgt cilvēku no šīs komūnijas. Vienīgais šķērslis ir grēks: atrašanās nepatiesībā un biedrošanās ar ļauno. Svētais tēvs novēlēja, lai ģimenes un visa Baznīca, īpaši Dieva žēlsirdībai veltītajā Jubilejas gadā, būtu koeksistences un solidaritātes spožās zīmes par labu visai cilvēcei, un lai Euharistija šajā ziņā ir ģimeņu spēka avots.

Vispārējās audiences noslēgumā, sveicot poļu svētceļniekus, Francisks norādīja, ka poļu tauta šodien svin savas valsts neatkarības dienu. Šajā sakarā viņš atgādināja sava priekšgājēja, sv. Jāņa Pāvila II 1979. gadā Varšavā teiktos vārdus: "Bez Kristus nav iespējams saprast Polijas vēsturi". Francisks aicināja poļus palikt uzticīgiem Evaņģēlija mācībai un Tēvu tradīcijai, lai tādējādi kalpotu savai tēvijai.

J. Evertovskis / VR