Ja mums ir Dievs, tad mums ir viss

Uzrunājot svētdien, 8. novembrī, Svētā Pētera laukumā uz lūgšanu „Kunga eņģelis” sapulcējušos svētceļniekus, pāvests skaidroja, kā kristietim nevajag uzvesties un kā viņam vajadzētu rīkoties. Tev var būt daudz naudas, bet tu vari būt tukšs un nepiepildīts – sacīja Francisks. Marka evaņģēlijā dzirdam, ka Jēzus norāda uz trijiem farizeju trūkumiem. Viņi ir augstprātīgi, naudas kāri un liekulīgi. Tiem patīk, ka ļaudis laukumos viņus sveicina, viņi mīl ieņemt pirmās vietas sinagogās un mielastos (sal. Mk 12, 38-39). Taču aiz šīm skaistajām ārišķībām slēpjas nepatiesība un netaisnīgums. Kamēr tie publiski izrādās kā pāvi, vienlaikus izmanto savu varu, lai aprītu atraitņu mājas (sal. 12, 40). Tanī laikā atraitnes, līdz ar bāreņiem un ārzemniekiem, tika uzskatītas par visneaizsargātākajām personām. Visbeidzot, Evaņģēlijā dzirdam, ka farizeji, skaita garas lūgšanas, lai izrādītos (sal. 12, 40).

Šajā sakarā Francisks atzina, ka arī šodien pastāv risks šādi uzvesties. Tas notiek, piemēram, tad, ja lūgšanu nošķiram no taisnīguma, jo nav iespējams godināt Dievu un tai pat laikā darīt pāri nabagiem. Tas notiek arī tad, kad sakām, ka mīlam Dievu, bet, īstenībā, esam iedomīgi un dzenamies pēc sava goda un labuma.

Svētdienai veltītā Evaņģēlija fragmenta otrajā daļā dzirdam par atraitni, kura tempļa upuru lādē iemeta divas monētas, tas ir, vienu grasi. Daudzi bagātie meta daudz, bet viņi meta no sava pārpalikuma, taču šī atraitne upurēja visu, kas tai bija – visu savu uzturu. Jēzus vērš savu mācekļu uzmanību uz to un parāda, kāda ir atšķirība starp bagāto ļaužu un atraitnes rīcību. Nabaga atraitne diskrēti un pazemīgi atdeva visu. Viņa varēja vienu monētu ziedot templim, bet otru paturēt sev. Tomēr viņa negribēja kalpot Dievam tikai pa pusei, dodot Viņam pusi. Viņa Dieva dēļ atņēma sev visu. Savā nabadzībā viņa saprata, ka, iegūstot Dievu, viņai būs viss, jo tam, kuram ir Dievs, ir viss. Atraitne juta, ka Dievs viņu bezgalīgi mīl, tāpēc arī viņa apliecināja Viņam pilnīgu mīlestību.

Skaidrojot minēto Evaņģēlija fragmentu, pāvests uzsvēra, ka mūsu kritērijs ir nevis kvantitāte, bet pilnība. Kvantitāte un pilnība ir divas atšķirīgas lietas. „Tev var piederēt daudz naudas, bet tu vari būt tukšs, jo tava sirds nav piepildīta”,  teica Francisks. „Padomājiet šonedēļ par atšķirību starp daudzumu un pilnību. Tas nav naudas maka, bet sirds jautājums. Starp naudas maku un sirdi pastāv atšķirība. Dažas sirds slimības noved pie tā, ka sirds nolaižas līdz naudas maka līmenim. Tas vairs nav labi!

Pāvests piebilda, ka mīlēt Dievu „no visas sirds” nozīmē uzticēties Viņam, paļauties uz Viņa providenci un kalpot Viņam, kalpojot vistrūcīgākajiem brāļiem un neko negaidot atpakaļ. Ņemot vērā sava tuvākā vajadzības, mēs esam aicināti dot ne tikai no tā, kas mums pašiem paliek pāri, bet arī atdot kaut ko, kas pašiem ir būtiski vajadzīgs – norādīja Francisks. Mēs esam aicināti veltīt viņiem savu laiku, un ne tikai to laiku, kas pašiem paliek pāri. Mēs esam aicināti uzreiz un nesavtīgi veltīt viņu labā savus talantus. Mēs esam aicināti to darīt nevis pēc tam, kad būsim apmierinājuši savas personīgās vai savas grupas intereses, bet nekavējoties. „Lūgsim Kungu, lai viņš pieņem mūs šīs nabadzīgās atraitnes skolā”, sacīja Svētais tēvs. „Par apjukumu mācekļiem, Jēzus šo atraitni paceļ uz pjedestāla un stāda priekšā kā dzīvā Evaņģēlija skolotāju. Aizbildinot Marijai, kura bija nabadzīgā sieviete, kas mūsu labā atdeva visus savu dzīvi Dievam, lūgsim nabadzīgas sirds dāvanu, kas reizē būtu bagāta priecīgā nesavtībā.”

J. Evertovskis / VR