Albānija: pirmās publiskās Svētās Mises atcere

Pirms 25 gadiem, 4. novembrī, priesteris Simons Jubani celebrēja Svēto Misi katoļu kapsētā Skutaros. Tā bija pirmā publiskā Mise pēc smagajiem Baznīcas vajāšanu gadiem Albānijā. Atceroties priecīgo notikumu, kad Baznīca atkal uzdrošinājās iziet no pagrīdes, šais dienās tai pašā vietā, Skutaru katoļu kapsētā, notika vēsturiskā notikuma atceres dievkalpojums un reizē aizlūgums par mirušajiem, tai skaitā režīma laikā nogalinātajiem albāņu klēra locekļiem un lajiem. Svētajā Misē kapsētā piedalījās  arī vairāki politiskās un kultūras pasaules pārstāvji. Galvenais celebrants šoreiz bija viesis no Itālijas, Palermo arhibīskaps Salvatore de Džordži, koncelebrēja Škodre-Pultas arhibīskaps Andželo Massafra un apustuliskais nuncijs Albānijā Ramiro Moliners Ingless.

Arhibīskaps de Džordži homīlijā izcēla priestera Jubani un citu klēra locekļu drosmi, toreiz uzdrīkstoties svinēt pirmo publisko liturģisko ritu, kas bija pārtrūcis 1967. gadā, kad diktators Envers Hoksha aizliedza jebkādu dievišķā kulta manifestāciju valstī.

„Kopu savas mātes kapu,” aģentūrai Efe stāsta Lucija Lorenci, 80 gadus veca aculieciniece, „kad ieraudzīju priesteri Simonu Jubani uz improvizēta galdiņa svinot Svēto Misi senajā kapsētas kapelā, kas bija pārvērsta par lopu kūti un vēl bija pilna ar mēsliem. Biju neizsakāma prieka pārņemta, nespēju ticēt savām acīm”. Sieviete atceras visu klātesošo bailes, jo Svētā Mise nebija sankcionēta un tās dalībnieki bažījās, vai klāt nav kāds slepenpolicijas pārstāvis.

„Mise bija spontāna un tās laikā izbaudīju vislielāko prieku, kāds vien ir bijis manā dzīvē,” atceras kāda cita ticīgā. Savukārt, pašreizējais Albānijas premjerminists Edi Rama atzīst, ka lielā pārmaiņu vēsture valstī sākās tieši tai dienā un tās priekštecis bija priesteris Simons Jubani. Premjers atklāja, ka arī viņš piedalījies tālo dienu dievkalpojumā. 1990. gada 4. novembra Misei jau pēc septiņām dienām, 11. novembrī, sekoja cita, un tajā piedalījās ap tūkstotis cilvēku. Musulmaņi, savukārt, šai dienā atvēra un no jauna uzdrīkstējās ienākt savā mošejā Skutaros.

25 gadus vecā notikuma atceres dienā ticīgie pagodināja arī 40 albāņu kristīgos mocekļus, kuriem šobrīd norisinās beatifikācijas process. Kristiešu un musulmaņu reliģisko personu vajāšanas aizsākās 1944. gadā, tūlīt pēc komunistu nākšanas pie varas. Pirmie priesteri tika nošauti 1945. gadā tieši pie jau minētās kapsētas mūra. Vajāšanas pastiprinājās 1967. gadā, kad Envers Hoksha uzsāka „kultūras revolūciju” un pavēlēja sagraut ap 100 baznīcu un mošeju. Ielās kurējās ugunskuri, kuros tika iemestas ap 300 000 reliģiska satura grāmatu, kults tika aizliegts un 1976. gadā Albānija tika proklamēta par pirmo ateistisko zemi pasaulē. Kopš tā laika līdz pat totalitārisma krišanai 1990. gada decembrī, tika arestēti, ieslodzīti un spīdzināti simtiem reliģisko, bieži vien bez jebkāda tiesas procesa. Jau minētais priesteris Simons Jubani, kurš 2011. gadā aizgāja mūžībā, savulaik izcieta 26 gadus cietumā par to, ka ticēja Dievam.

I. Šteinerte/VR