Stabils darbs un sociālais nodrošinājums – cilvēka cieņas un atpūtas garants

Sestdien, 7. novembrī, pāvests pieņēma audiencē 23 tk. Sociālās Aprūpes Nacionālā institūta (INPS) vadītāju un darbinieku no visas Itālijas. Tā bija pirmā šāda tikšanās visā organizācijas pastāvēšanas vēsturē. Institūta, kas darbojas jau vairāk nekā 100 gadus, uzdevums ir aizstāvēt gan valsts, gan privātajā sektorā strādājošo darbinieku tiesības. Tā darbības laukā ietilpst pensiju lietas, strādnieku apdrošināšanas, kā arī, piemēram, maternitātes vai invaliditātes pabalstu izmaksas. INPS ir viens no lielākajiem uzņēmumiem visā Eiropā. Francisks savā uzrunā uzsvēra, ka tiesības strādāt izriet jau no pašas cilvēka dabas un ir būtiski saistītas ar viņa personas cieņu.

Minētais institūts rūpējas arī par tiesību atpūsties aizstāvēšanu. Šajā sakarā pāvests norādīja, ka atpūta saistās ne tikai ar cilvēcisko, bet arī dievišķo dimensiju, jo pats Dievs septītajā dienās atpūtās (sal. Izc 31, 17) un aicināja arī cilvēku to darīt (sal. Izc 34,21). Uz atpūtu jāskatās ne tikai kā uz atturēšanos no ierastā darba, bet kā uz kaut ko būtiski saistītu ar cilvēka dabu. Dievs ir apveltījis katru cilvēku ar neizmērojamu personas cieņu. Atpūsties nozīmē rūpēties par šīs cieņas ievērošanu. Atpūta ir laiks, ko varam veltīt ģimenei, kultūras, sociālajai un reliģiskajai dzīvei.

Runājot par INPS darbinieku pienākumiem, pāvests viņus aicināja īpaši rūpēties par tiem strādniekiem, kuri ir pazaudējuši darbu, un par viņu ģimenēm, apzinoties katra cilvēka un katra strādnieka lielo personas cieņu. Svētais tēvs mudināja klātesošos aizstāvēt sieviešu tiesības, rūpēties par to, lai cilvēki vecumdienās varētu saņemt pensiju, uz ko katram ir tiesības, kā arī, lai varētu saņemt nodrošinājumu slimības vai nelaimes gadījumā. Bezdarbs, darbinieku nodarbināšana bez darba līguma un sociālajām garantijām, kā arī citas sociālās netaisnības ir apkaunojoša lieta – teica Francisks. Strādāt nozīmē turpināt Dieva radīšanas darbu pasaulē. Tomēr jāpatur prātā, ka nevar saīsināt vai pagarināt darba laiku, tikai ņemot vērā dažu cilvēku peļņas iespējas un tādas ražošanas formas, kur uz spēles tiek liktas vērtības, principi un savstarpējās attiecības. Cilvēka personas cieņu nekad nedrīkst aizskart! – brīdināja pāvests. To nedrīkst darīt pat tad, ja cilvēks pārstāj būt produktīvs no ekonomiskā viedokļa, proti, viņš vairs šķietami nespēj neko dot sabiedrībai.

„Kāds no jums var padomāt: ‘Bet cik tas pāvests ir jocīgs! Vispirms viņš runā par atpūtu un pēc tam saka visas šīs lietas par darba tiesībām!’ Tās ir saistītas lietas”, atgādināja Svētais tēvs. „Īstas atpūtas pamatā ir tieši darbs! Tu vari atpūsties tad, kad esi drošs, ka tev ir stabils darbs, pateicoties kuram, tu un tava ģimene var dzīvot cienīgu dzīvi. Tāpat tu vari atpūsties, kad esi drošs, ka vecumdienās tev būs pensija, uz ko tev ir tiesības. Šīs abas lietas – patiesa atpūta un darbs – ir saistītas”.

„Neaizmirsti cilvēku!”, uzrunas noslēgumā sacīja Francisks, piebilstot, ka tā ir pavēle. Svarīgi ir mīlēt cilvēku un viņam kalpot pēc labākās sirdsapziņas, ar atbildību un atvērtību. Īpaši svarīgi ir atbalstīt vājākos, lai katrs varētu baudīt savu personas cieņu un brīvi dzīvot patiesi humānu dzīvi.

J. Evertovskis / VR