Pāvests: "Svētie dzīvo mums blakus"

„Svētie dzīvo mums blakus. Viņi ir mūsu ģimenēs, draugu un paziņu vidū”, 1. novembra pusdienlaikā sacīja pāvests. Visu Svēto svētkos Vatikānā bija ieradušies vairāki tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Viņu vidū bija arī Romā rīkotā maratona „Svēto skrējiens” dalībnieki. Apcerē pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” Francisks atgādināja, ka svētie ir Dieva apzīmogoti cilvēki. Ko nozīmē nest sevī un savā dzīvē Dieva zīmogu? – jautāja Svētais tēvs. Par to runā apustulis Jānis. Viņš skaidro, ka Jēzū Kristū esam kļuvuši par Dieva bērniem. Vai apzināmies šīs dāvanas lielo vērtību? Mēs visi esam Dieva bērni! Vai atceramies, ka Kristībā esam saņēmuši mūsu Tēva, kas ir Debesīs, „zīmogu”, un kļuvuši Viņa bērni? – jautāja pāvests.

Turpinot uzrunu, Francisks sacīja, ka mūsu uzvārds ir Dievs, jo mēs esam Viņa bērni. Tas ir mūsu aicinājuma uz svētumu avots! Svētie, kurus šodien godinām, ir cilvēki, kuri dzīvē īstenoja Kristībā saņemto žēlastību, dzīvoja kā bērni, sekoja Jēzum, un tagad viņi „skata Dievu vaigā”.

Pāvests atgādināja, ka svētie ir piemērs. Un ne tikai kanonizētie, bet arī mums „kaimiņos” esošie, kuri, Dieva žēlastības vadīti, savā ikdienā dzīvē cenšas īstenot evaņģēliskās vērtības. „Tādus svētos esam satikuši arī mēs: varbūt tāds dzīvo mūsu ģimenē vai ir mūsu draugu un paziņu lokā. Mums ir jābūt pateicīgiem viņiem, bet pirmām kārtām ir jābūt pateicīgiem Dievam par to, ka ir devis viņus par piemēru, nolicis viņus mūsu ceļā, lai arī mēs spētu būt uzticīgi Jēzum un Viņa Evaņģēlijam. Cik daudz labu cilvēku esam iepazinuši savā dzīvē. Mēs spontāni sakām: „Tas patiesi ir svēts cilvēks!” Tie ir mums blakus dzīvojošie svētie. Viņi ir mūsu vidū. Sekojot viņu piemēram un veicot mīlestības un žēlsirdības darbus, mēs zināmā veidā paildzinām viņu klātbūtni pasaulē. Tikai mīlestības žesti neiznīkst nāves priekšā: iecietība, dāsna palīdzība, veltīts laiks lai kādu uzklausītu, apmeklētu, mierinātu, dāvātu tam labu vārdu, smaidu. Varbūt mūsu acīs šie žesti izskatās mazi un nenozīmīgi, bet Dieva acīs tie ir mūžīgi, jo mīlestība vienmēr ir stiprāka par nāvi”.

Uzrunas noslēgumā Francisks atgādināja, ka 1. novembra pēcpusdienā viņš dosies uz Campo Verano - seno Romas kapsētu, kur vadīs aizlūguma dievkalpojumu.

Pēc lūgšanas „Kunga eņģelis” pāvests stingri pieprasīja izbeigt vardarbību, pārvarēt šķelšanās un atsākt miera sarunas Centrālāfrikas Republikā. Pēdējās nedēļās šajā valstī situācija ir krasi saasinājusies. Bangi ielās notiek nekārtības un sadursmes, kurās nogalināti vismaz 100 cilvēku, vairāki simti cietuši. Iedzīvotāji masveidā bēg, meklējot patvērumu dievnamos. Kā zināms, novembra beigās pāvests apmeklēs Centrālāfrikas Republiku, kurā jau trešo gadu turpinās karš.

Svētais tēvs pauda dziļu nemieru par situācijas saasināšanos šajā Afrikas valstī. Viņš aicināja konfliktā iesaistītās puses pēc iespējas ātrāk izbeigt vardarbību. „Esmu garīgi tuvu komboniāņu tēviem no Fatimas Dievmātes draudzes, kuri uzņem un rūpējas par bēgļiem. Apliecinu solidaritāti katoļu Baznīcai, citu reliģiju un konfesiju ticīgajiem un visai Centrālāfrikas tautai, kas cieš ieilgušo konfliktu, novēlot, lai ar starptautiskās sabiedrības atbalstu tā spētu pārvarēt šķelšanos un atgrieztos uz miera ceļa”.

Francisks paziņoja, ka Centrālāfrikas Republikā Dieva žēlsirdībai veltīto jubilejas gadu viņš atklās deviņas dienas agrāk. Atgādinām, ka visā Baznīcā Jubilejas gads sāksies 8. decembrī. Pāvests uzsvēra, ka svētdien, 29. novembrī, viņš atvērs Bangi katedrāles Svētās durvis, paužot cerību, ka, neskatoties uz sarežģīto situāciju, varēs īstenot ieplānoto vizīti Centrālāfrikas Republikā.

S. Krivteža / VR