Militāro kapelānu uzdevums – veidot vienotības tiltus

Kā dziedēt karavīru, kuri piedalījušies karos vai miera uzturēšanas misijās, garīgās rētas? – šo jautājumu aicināja pārdomāt pāvests, 26. oktobrī tiekoties ar dažādu valstu militārajiem kapelāniem, kuri ir ieradušies Romā, lai piedalītos formācijas kursā par cilvēka cieņas aizsardzību dažādu vietējā mēroga bruņoto konfliktu laikā. Šis jautājums ir aktuāls ne tikai Āfrikā un Tuvajos Austrumos, bet arī Eiropā. Kursa dalībnieki tikšanās laikā pārdomā, ko viņi, būdami karavīru un viņu ģimeņu kapelāni, var darīt, lai mazinātu starptautisko humāno tiesību pārkāpumus un cilvēku ciešanas. Karš sarauj brālības saites – atgādināja pāvests. Tas sarauj saites nāciju starpā. Karš izkropļo arī tos, kuri ir šo briesmu darbu liecinieki. Daudzi karavīri atgriežas no kara vai miera uzturēšanas misijām ar dziļiem iekšējiem ievainojumiem. Tāpēc jādomā, ko var darīt, lai dziedētu šos ievainojumus – mudināja Francisks. Karavīriem un viņu ģimenes locekļiem vajadzīga īpaša vērība. Viņiem ir jāsajūt Baznīcas mātišķo atbalstu. Militārie kapelāni ir aicināti dziedēt karavīru brūces ar Dieva Vārda balzāmu, jo šis Vārds remdē sāpes un dod cerību. Savukārt Izlīgšanas un Euharistijas sakraments baro, dzīvina un atjauno nospiesto dvēseli.

Vēršoties pie militārajiem kapelāniem, Svētais tēvs atgādināja, ka visu kristiešu pienākums ir veidot tiltus. „Mums vienmēr ir jācenšas veidot tiltus, kas vieno, bet nevis mūrus, kas šķir”, viņš sacīja. „Mums vienmēr jācenšas būt par starpniekiem un jāveicina izlīgšana. Nekad nedrīkstam krist kārdinājumā uzskatīt otru tikai par ienaidnieku, ko jāiznīcina. Mums jāskatās uz otru cilvēku kā personu, kas ir radīta pēc Dieva attēla un apveltīta ar neizmērojamu cieņu”.

Pāvests norādīja, ka laikā, kad piedzīvojam „fragmentāru trešo pasaules karu”, militārie kapelāni ir aicināti dzīvināt karavīros un viņu ģimenes locekļos garīgās un morālās vērtības, kad tādējādi palīdzētu viņiem tikt galā ar visām grūtībām. Noslēgumā Svētais tēvs uzstājīgi atgādināja, ka kapelāniem pienākas lūgties. Bez lūgšanas nav iespējams izdarīt visu to, ko cilvēce, Baznīca un Dievs no mums šodien prasa – viņš sacīja. Francisks aicināja ne tikai klātesošos, bet arī visus ticīgos uzdot sev jautājumu: Cik laika dienā es atvēlu lūgšanai?

J. Evertovskis / VR