Ielikt visu sevi, lai ietu pretim Kristus apsolījumam!

„Kristieša pūliņi ir veltīti tam, lai atvērtu sirds durvis Svētajam Garam,” apgalvoja pāvests 22. oktobra Svētajā Misē. Viņš pasvītroja, ka atgriešanās kristietim nozīmē „uzdevumu, ikdienas darbu”, kas ved pie tikšanās ar Jēzu. Piemēra pēc Francisks pastāstīja par kādu slimu ģimenes māti, kura pieliek visus pūliņus, lai uzvarētu vēzi.

Svētais tēvs izmantoja Pāvila vēstules romiešiem fragmentu, lai pasvītrotu, ka ik dienas ir jāpiepūlas, lai no netiklības, nekrietnības pārietu svēttapšanā. Francisks norādīja, ka svētais Pāvils acīmredzot, izmanto sportista attēlu, kurš trenējas, pielikdams lielus pūliņus, lai sagatavotos sacensībām. „Ja šis pieliek tik lielus pūliņus, lai uzvarētu sacensībās, tad kas ir jādara mums, lai gūtu lielo debesu uzvaru? jautāja Francisks. Viņš turpināja:

„Tēvs, vai varam domāt, ka svēttapšana izriet no pūliņiem, ko pielieku, tāpat kā uzvara sportā izriet no treniņa?” Nē! Pūliņi, ko pieliekam, šis ikdienas darbs kalpojot Kungam ar mūsu dvēseli, mūsu sirdi, mūsu miesu, ar visu mūsu dzīvi tikai atver durvis Svētajam Garam. Viņš ir tas, kurš ienāk un mūs atspestī. Viņš ir Jēzus Kristus dāvana. Citādi mēs līdzinātos faķīriem. Taču nē, mēs nebūt neesam faķīri! Mēs ar savu piepūli atveram durvis.

Pāvests atzina, ka tas nav viegls uzdevums, jo mūsu vājums, sākotnējais grēks, ļaunais mūs vienmēr velk atpakaļ. Francisks mudināja iet uz priekšu katru dienu, arī tad, ja atrodamies lielās grūtībās. Viņš pastāstīja:

„Pirms dažiem mēnešiem satiku kādu sievieti. Jauna, ģimenes māte – skaistas ģimenes māte, kurai bija vēzis. Vēzis smagā stadijā. Taču viņa kustējās ar prieku, gluži tāpat kā tad, ja būtu vesela. Un runājot par šo attieksmi, viņa man teica: „Tēvs, es ielieku visu sevi, lai vēzi uzvarētu!” Tāpat ir jādara kristietim. Mums, kas esam saņēmuši šo dāvanu Jēzū Kristū un no grēka, no nekrietnības esam ienākuši Kristus dāvātajā dzīvē, ir jādara tas pats. Katru dienu pa vienam solim, katru dienu pa vienam solim.”

Pāvests norādīja uz dažiem kārdinājumiem, piemēram, uz vēlmi patenkot par kādu. Un šādā gadījumā ir jāpiepūlas, lai paklusētu. Vai arī: mums nāk miegs un nav vēlēšanās lūgties, taču parvarēsim miegu un nedaudz palūgsimies. „Ir jāsāk no mazām lietām,” ieteica Francisks.

„Tas palīdz neiet atpakaļ, neatgriezties pie nekrietnības, bet iet pretim šai dāvanai, šim Jēzus Kristus apsolījumam, kas būs tieši tikšanās ar Viņu. Lūgsim Kungam šo žēlastību: būt krietniem, uzrādīt labus rezultātus šai dzīves treniņā pretim Kristus satikšanai, jo esam saņēmuši attaisnošanas dāvanu, žēlastības dāvanu, Gara dāvanu Jēzū Kristū.”

I. Šteinerte/VR