Pāvests par mūžīgās dzīves iemantošanas iespējām

Svētdien, 11. oktobrī, svētā Jāņa XXIII liturģiskās piemiņas dienā Francisks tikās un uzrunāja Svētā Pētera laukumā sapulcējušos Romas iedzīvotājus un svētceļniekus no daudzām valstīm. Apcerē pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” pāvests skaidroja svētā Marka evaņģēlija fragmentu, kas vēstī par Jēzus tikšanos ar cilvēku, kurš jautā par mūžīgās dzīves iemantošanas iespējām. Evaņģēliskā līdzība sastāv no vairākām epizodēm, kas saistās tieši ar Jēzus skatienu.

Pirmā epizode vēstī par tikšanos ar cilvēku, kurš tiek identificēts kā „jauneklis”. Viņš skrien pie Jēzus, nometas ceļos Viņa priekšā, sauc Viņu par labo Mācītāju un jautā: „Kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?” Pāvests skaidroja, ka runa ir par pilnīgu dzīvi, bez ierobežojumiem, dzīvi svētlaimībā. Tad kas ir jādara, lai to iemantotu?

„Jēzus atbilde ir baušļu apkopojums, kuri attiecas uz tuvākmīlestību. Šajā lietā jauneklis sev neko nevar pārmest, jo viņš tos ir pildījis no savas jaunības. Vienlaicīgi redzam, ka jaunajam cilvēkam ar baušļu pildīšanu vien ir par maz, ka viņš ilgojas pēc kaut kā vairāk, kaut kā lielāka. Jēzus sajūt šī cilvēka sirds ilgas. Viņa atbilde izpaužas maigā un intensīvā mīlestības skatienā. Evaņģēlijā lasām: «Jēzus uzlūkoja viņu ar mīlestību». Neaizmirsīsim, ka jauneklis bija labs cilvēks. Tomēr Jēzus labi zina arī sava sarunu biedra vājo punktu, un sniedz viņam konkrētus norādījumus. Jēzus viņu aicina atdot savu bāgātību nabagiem un sekot Viņam. Taču jaunā cilvēka sirds ir sašķelta starp diviem kungiem: Dievu un naudu. Un viņš aiziet noskumis. Tas parāda, ka nevaram ticību saistīt ar pieķeršanos bagātībai. Stāsta beigās redzam, ka jaunekļa sākotnējā dedzība iznīka atteikšanās sekot Kungam nelaimē,” sacīja Svētais tēvs.

Turpinot uzrunu, Francisks norādīja uz vēl vienu Jēzus skatienu, un šoreiz tas ir pamācošs un brīdinošs. „Jēzus, apskatījies apkārt, sacīja saviem mācekļiem: «Cik grūti bagātajiem būs ieiet Dieva valstībā»”. Evaņģēlijs skaidro, ka mācekļi uztraucās par šiem vārdiem. Viņi brīnījās un runāja savā starpā: «Un kas tad var būt izpestīts?» Jēzus veltīja viņiem uzmundrinošu skatienu un sacīja: «Cilvēkiem tas nav iespējams, bet ne Dievam, jo Dievam viss ir iespējams.» Ja pilnībā uzticēsimies Jēzum, mēs spēsim pārvarēt visas grūtības un šķēršļus, kas traucē sekot Viņam ticības ceļā.

Evaņģēliskajā stāstā tiek izcelts arī Jēzus svinīgais apsolījums, ka tie, kuri atstās visu un sekos Viņam, saņems simtkārt vairāk jau tagad un nākamajā laikā mūžīgo dzīvi, sacīja Francisks. – Vārdi „simtkārt vairāk” norāda uz agrāk piederošām un vēlāk Jēzus dēļ atstātām lietām. Atstājot šīs zemes labumus mēs iegūstam prieku par patieso labumu. Mēs atbrīvojamies no lietu verdzības un iegūstam brīvību, kas palīdz nesavtīgi kalpot saviem brāļiem. Ja atsakāmies no tā, kas mums pieder, mēs saņemam prieku dāvāt. Jēzus ir teicis: «Lielāks prieks ir dot, nevis saņemt». Evaņģēlijā aprakstītais jauneklis neļāva, lai viņu apņem Jēzus mīlestības skatiens, un tāpēc nespēja atgriezties, izmainīties. Tikai pieņemot Dieva mīlestību ar pazemīgu pateicību, spēsim atbrīvoties no elku valgiem un savu uzskatu tumsas. Nauda, bauda un panākumi mūs apžilbina, bet vēlāk liek vilties; apsola dzīvi, bet garantē nāvi. Kungs aicina nepiesaistīties pie šīs pasaules bagātībām, lai varētu iemantot patieso dzīvi, mūžīgo dzīvi svētlaimībā,” sacīja Francisks.

Pēc mariāniskās lūgšanas pāvests izteica savu visdziļāko līdzjūtību Turcijas tautai saistībā ar sestdien pie Ankāras centrālās stacijas notikušo sprādzienu, kurā bojā gājuši 97, bet ievainoti vairāk nekā 150 cilvēku. Francisks teica: „Ar dziļām skumjām saņēmām ziņu par traģisko notikumu, kas sestdien notika Turcijas galvaspilsētā. Mums sāp par tik daudzām izdzēstām dzīvībām, sāp par tik daudziem cietušajiem, sāp par to, ka teroristi uzbrukuši neaizsargātajiem cilvēkiem, kuri piedalījās miera mītiņā.”

Sveicot atsevišķas svētceļnieku grupas, Svētais tēvs atgādināja, ka 13. oktobrī tiks atzīmēta starptautiskā dabas katastrofu seku ierobežošanas diena. Viņš atzina, ka tās nereti izraisa paša cilvēka vienaldzība pret apkārtējo vidi. Tiek izcirsti meži, piesārņotas upes un jūras, neprātīgi izmantoti dabas resursi. Pāvests vienojās ar tiem, kuri aktīvi iesaistījušies Zemes – cilvēku kopējās mājas aizsardzībā, veicinot kultūras attīstību un īstenojot dabas katastrofu seku ierobežošanas programmas. Tikšanās noslēgumā, kā ierasti, Svētais tēvs novēlēja labu svētdienu un garšīgas pusdienas, kā arī aicināja lūgties par viņu.

S. Krivteža / VR