Nenocietināt sirdi pret Dieva žēlsirdību!

„Uzmanīsimies no cietas sirds, kas neļauj ienākt Dieva žēlsirdībai,” aicināja pāvests 6. oktobra Svētajā rīta Misē, ko viņš svinēja pirms došanās uz jauno Sinožu zāli. Svētais tēvs aicināja nepretoties Kunga žēlsirdībai, domājot, ka par to svarīgākas ir mūsu domas, vai darbu saraksts.

Pravietis Jonass pretojas Dieva gribai, bet beigās saprot, ka ir jāpaklausa Kungam. Homīliju pāvests attīstīja, pamatojoties uz šīsdienas Svēto Rakstu 1. lasījumu, kas ir aizgūts no Jonasa grāmatas. Francisks atzīmēja, ka lielā Ninives pilsēta atgriežas, pateicoties tieši Jonasa sludināšanai. „Patiešām tas ir brīnums, jo šajā gadījumā viņš atteicās no savas ietiepības un paklausīja Dieva gribai, un paveica to, ko Kungs viņam uzticēja,” teica pāvests.

Tātad, Ninive atgriežas un šīs atgriešanās priekšā Jonass, kas ir cilvēks, kurš neklausa Dieva Garam, sadusmojas. Jonass izjūt lielu nepatiku. Viņš Kungam uzdrīkstas pat pārmest.

Francisks atzīmēja, ka Jonasa un Ninives stāsts ir izklāstīts trijās daļās. Pirmajā tiek vēstīts par pretošanos Kunga uzticētajai misijai, otrajā par paklausību. Un tad, kad tiek paklausīts, notiek brīnumi. Tiek paklausīts Dieva gribai un Ninive atgriežas. Trešajā daļā redzam pretošanos Dieva gribai. Pāvests teica:

„Tie vārdi „Kungs, vai tas nav tieši tas, ko es teicu, kad es biju vēl savā zemē?”, es paveicu visu šo darbu, sprediķodams, es labi izpildīju savu uzdevumu, un tu viņiem piedod, liecina par cietu sirdi, kura neļauj ienākt Dieva žēlsirdībai. Ir svarīgāka mana sprediķošana, ir svarīgākas manas domas, ir svarīgāks baušļu saraksts, kas man ir jāpilda, viss, viss, viss ir svarīgāks, tikai ne Dieva žēlsirdība.”

Francisks atgādināja, ka šo drāmu pārdzīvoja arī Jēzus ar Likuma zinātājiem, kuri nesaprata, kāpēc Viņš neļāva nomētāt ar akmeņiem laulības pārkāpēju sievieti, kā Viņš varēja ēst kopā ar muitniekiem un grēciniekiem. Viņi to nesaprata. Viņi nesaprata žēlsirdību. „Kungs ir ļoti žēlīgs un pestīšanu bagāti dāvā,” teikts šīsdienas Psalmā. Tajā izskan aicinājums gaidīt Kungu, jo Kungs ir pati žēlsirdība, un pie Viņa ir pestīšana. Homīlijas noslēgumā pāvests aicināja:

„Tuvojoties Žēlsirdības gadam, lūgsim Kungu, lai Viņš ļauj saprast, kā ir veidota Viņa sirds, ko nozīmē „žēlsirdība”, ko nozīmē Viņa teiktais: „Gribu žēlsirdību, nevis upurus!” Tāpēc Svētajā Misē esam lūgušies ar tik skaistajiem vārdiem: „Lai pār mums nolaižas tava žēlsirdība!” Jo Dieva žēlsirdību var saprast tikai tad, kad tā ir izlieta pār mums, pār mūsu grēkiem, mūsu nelaimēm...”

I. Šteinerte/VR