Kanonizēts spāņu misionārs Hunipers Serra OFM

Trešdienas, 23. septembra, pēcpusdienā pāvests ieradās Vašingtonas Nacionālajā sanktuārijā, kas ir veltīts Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgajai Ieņemšanai, lai celebrētu Euharistiju un pasludinātu par svētu Kalifornijas misionāru Huniperu Serru. Liturģiskās svinības sākās pulksten 16.15 pēc vietējā jeb 23.15 pēc Latvijas laika. Pasaulīgais gars anestezē jeb padara nejūtīgu cilvēka sirdi – uzsvēra Francisks, atgādinot, ka mēs, kristieši, esam aicināti priecāties Kungā (sal. Fil 4, 4), bet nevis meklēt „nomierinošus” līdzekļus, kas apmierina tikai uz kādu brīdi, taču nesniedz paliekošu laimi un piepildījumu. Svētais tēvs norādīja, ka pr. Hunipers Serra mūsdienu Baznīcai atklāj, ko īsti nozīmē „iziet” un doties uz eksistences perifērijām, lai dalītos ar visiem Dieva maigumā un žēlsirdībā. Homīlijā pāvests izvirzīja jautājumu, ko darīt, lai mūsu sirds nekļūtu nejūtīga, un kā panākt, lai dažādās dzīves situācijās padziļinās mūsos Evaņģēlija prieks? Mēs taču negribam, lai mūsu dzīvē valdītu rezignācija, vai ne? Vai tad mēs gribam, lai mūsu ikdienu pārņemtu ieradums? Ja mēs to negribam, tad ir svarīgi censties, lai mūsu sirds nekļūtu nejūtīga, un lai mēs spētu patiesi priecāties.

Tēvs Hunipers Serra, laicīgajā vārdā Mikels Jozeps Serra i Ferrers, piedzima Petrā, Spānijai piederošajā Maljorkas salā 1713. gada 24. novembrī. Agrā jaunībā iestājās franciskāņu mazo brāļu ordenī. Ieguvis doktora grādu, strādāja par docētāju Spānijas un Meksikas universitātēs. Hunipers Serra mācīja filozofiju un teoloģiju. Misijā Meksikā viņš pavadīja daudzus gadus, kuru laikā iztulkoja katehismu vietējo iedzīvotāju valodā. Viņš bija slavens sprediķotājs, liels askēts un dedzīgs dvēseļu gans. 1768. gadā kā franciskāņu priekšnieks kopā ar citiem 15 brāļiem nonāca Kalifornijā, kur nodibināja 21 misiju punktu. Pēc 10 gadiem saņēma atļauju piešķirt Kristību saņēmušajiem ticīgajiem Iestiprināšanas sakramentu. Dzīves pēdējos gados, neraugoties uz vājo veselību, kājām nostaigāja simtiem kilometru. Saskaņā ar rakstiskajām liecībām, jaunais svētais ir iestiprinājis 5309 ticīgos, no kuriem gandrīz visi bija katoļticību pieņēmušie indiāņi. Viņš nomira 1784. gada 28. augustā 70 gadu vecumā.

Debesīs un virs zemes tagad skan prieka zvani, jo Baznīcai ir jauns svētais – Hunipers Serra, kurš, kā norādīja pāvests, neatlaidīgi iestājās indiāņu personas cieņas labā un sargāja viņus no izmantotājiem. Liturģijas svinības iesākās ar skanīgo un skaisto „Veni Creator Spiritus” dziedājumu. Svēto tēvu ASV aizbildnei, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgajai Ieņemšanai, veltītajā sanktuārijā ar lielu entuziasmu sagaidīja vairāk nekā 4 tk. semināristu, reliģisko ordeņu locekļi un laji. Pēc īsas lūgšanas Vissvētākā Sakramenta priekšā viņš devās pie āra altāra, ap kuru bija pulcējušies amerikāņu bīskapi, daudzi ticīgie, tai skaitā, delegācija no Kalifornijas un 20 Amerikas iezemieši savos tradicionālajos tērpos. Pēc biogrāfijas nolasīšanas un Visu Svēto litānijas, Francisks izteica kanonizācijas formulas vārdus.

Jaunā svētā dzīves un darbības moto bija: „Vienmēr uz priekšu!” Tā viņš atrada veidu, kā izdzīvot Evaņģēlija prieku un neļaut sirdij kļūt nejūtīgai – norādīja pāvests savā homīlijā. Tēvs Serra vienmēr gāja uz priekšu, jo zināja, ka viņu gaida Kungs, ka viņu gaida cilvēki. Lai mūsu sirds būtu vienmēr nomodā un mūsos aizvien padziļinātos prieks, esam aicināti atbildēt Kristus pavēlei iet un sludināt Viņa vēsti, nepiemērojoties šai pasaulei un neieslīgstot ērtībās. Mums jāapzinās, ka esam viens otram vajadzīgi un esam cits par citu atbildīgi. Piedzīvot un iepazīt patiesu prieku varam tikai tad, ja tajā dalāmies ar citiem – paskaidroja Francisks.

Jēzus nesniedz sarakstu ar izvēlētām personām – pie kā vajadzētu iet un pie kā nevajadzētu iet. Viņš sūta mūs pie visiem. Viņš pieņem dzīvi tādu, kāda tā ir – ar sāpēm, ciešanām, slimībām, badu, grēku, ievainojumiem un nogurumu. Ejiet un sludiniet visai dzīvajai radībai tādai, kāda tā ir, bet nevis tādai, kāda mums patiktu vai kādu mēs gribētu redzēt. Sludiniet bez bailēm, aizspriedumiem, pārākuma visiem, kuri pazaudējuši dzīves prieku. Sludiniet un atklājiet Tēva žēlsirdīgo apskāvienu – sacīja pāvests, piebilstot, ka mūsu rezignācijas un skumju galvenais iemesls ir noslēgšanās sevī.

Pēc kanonizācijas svinībām Vašingtonas Nacionālajā sanktuārijā, trešdienas vakarā pāvests iegriezās sv. Jāņa Pāvila II vārdā nosauktajā Garīgajā seminārā. Tā kapelā atrodas dažas šī svētā relikvijas. Nakti Francisks pavadīja Vašingtonas apustuliskajā nunciatūrā.

J. Evertovskis / VR