2015-09-22 11:49:00

Kristus žēlsirdība pārveido mūsu dzīvi


Pirmdienas, 21. septembra, priekšpusdienā (pulksten 17.30 pēc Latvijas laika) pāvests celebrēja Svēto Misi Holguinas Revolūcijas laukumā. Apustuļa un evaņģēlista Mateja svētku homīlijā Francisks norādīja, ka satikšanās ar Jēzu un Viņa žēlsirdīgais skatiens var pilnībā izmainīt mūsu dzīvi. Satikt Jēzu nozīmē atklāt Dieva žēlsirdīgo mīlestību. Svētais tēvs aicināja ļaut, lai Kristus mūs uzlūko ar savu mīlestības pilno skatienu. Liturģisko svinību laikā tika atskaņota mūzika tradicionālajā kreola stilā, kas apvieno senās Eiropas un Āfrikas skaņas. Pāvestam tā bija īpaša diena, jo pirms 62 gadiem, 1953. gada 21. septembrī, būdams septiņpadsmit gadīgs jauneklis, pēc grēksūdzes sajuta savā sirdī Dieva žēlsirdības pieskārienu, kas viņu klusi aicināja uz konsekrēto dzīvi. Nominēts par bīskapu, Bergoljo izvēlējās moto, kas atgādina tieši Mateja atgriešanos: „Miserando atque eligendo”, citiem vārdiem sakot, „Jēzus ieraudzīja pie muitnīcas sēžam cilvēku, vārdā Matejs, un sacīja viņam: ‘Seko man!’” (Mt 9, 9). Homīlijā pāvests pievērsās tieši šim tematam, uzsverot, ka Jēzus skatiens dara mūs brīvus, dziedina, atver sirdi, dod cerību, paver jaunu dzīves perspektīvu.

Francisks norādīja, ka pat ja mēs neuzdrošināmies pacelt savas acis uz Kungu, Viņš mūs uzlūko pirmais. Tāpat kā daudzi citi, arī mēs varam teikt: Es esmu grēcinieks, kuru Jēzus ir uzlūkojis ar savu mīlestības pilno skatienu. Svētais tēvs aicināja kādā klusuma brīdī mājās vai baznīcā ar pateicību atcerēties to momentu, kad Dievs mums pievērsa savu žēlsirdīgo skatienu. Dievs skatās pāri visām mūsu šķietamībām, grēkiem, neveiksmēm un kritieniem. Viņš uzlūko cilvēku neatkarīgi no viņa sociālās vai cita veida piederības. Viņš mūsos saskata neko citu kā Dieva bērnu cieņu, kas, jā, dažreiz ir grēka aptraipīta, bet ko vienmēr nesam savas būtības dziļumos. Viņš atnāca pasaulē tieši tāpēc, lai meklētu tos, kuri jūtas Dieva un citu cilvēku necienīgi. Svarīgi, lai mēs ļautu Jēzum sevi uzlūkot un atjaunot mūsos prieku un cerību – uzsvēra pāvests.

Pēc tam, kad Kungs bija Mateju uzlūkojis, Viņš tam sacīja: „Seko man!”. „Tas piecēlās un Viņam sekoja”, lasām Evaņģēlijā. Pēc skatiena seko Jēzus vārds, pēc mīlestības, misija – turpināja Francisks, atzīstot, ka Matejs iekšēji izmainījās. Tikšanās ar Jēzu viņu izmainīja. Agrāk viņš sēdēja un iekasēja, ņēma no citiem, bet tagad, saticis Jēzu, ceļas, lai dotu, lai veltītu sevi citu labā. Sastapšanās ar Jēzus skatienu liek mums kalpot citiem, doties misijā, veltīt sevi līdzcilvēku labā. Viņa mīlestība dziedina mūs no tuvredzības un ļauj redzēt to, kas notiek tālāk, neapstāties pie šķietamā vai pie tā, kas liekas esam politiski korekti. Jēzus aicina mūs pārvarēt aizspriedumus, apzināties, ka gan citi cilvēki, gan arī mēs paši varam piedzīvot izmaiņas. Viņš mūs izaicina un liek ik dienas uzdot jautājumu: Vai tu tici? Vai tici, ka cilvēks, kurš visu laiku grib aizvien vairāk un vairāk „grābt” tikai sev var pārmainīties un sākt kalpot citu labā? Vai tici, ka nodevējs var kļūt par draugu? Vai atzīsti, ka galdnieka dēls var būt Dieva Dēls? Viņa skatiens pārveido mūsu skatienu. Viņa sirds pārveido mūsu sirdi. Dievs ir Tēvs, kurš grib, lai visi Viņa bērni tiktu atpestīti.

Svētās Mises homīlijā pāvests atgādināja, ka Jēzus aicina mūs dalīties Viņa maigumā un žēlsirdībā ar slimajiem, ieslodzītajiem, sirmgalvjiem un ģimenēm, kas atrodas dažādās grūtībās. Noslēgumā Francisks norādīja uz Baznīcas Kubā evaņģelizācijas pūliņiem un upuriem, un pieminēja, tā saucamās, „misiju mājas”. Tā kā valstī trūkst priesteru un dievnamu, šajās mājās daudzi cilvēki atrod vietu, kur var lūgties, klausīties Dieva Vārdu, dzirdēt katehēzes mācības un izdzīvot kopienas dzīvi. Tās ir Dieva klātbūtnes mūsu pilsētās mazās zīmes – viņš atzina.

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.