Baznīca atbalsta un veicina zinātniskos pētījumus

Piektdien, 18. septembrī, pāvests pieņēma audiencē Vatikāna observatorijas rīkotās tikšanās dalībniekus. „Nāciet pielūgsim Dievu Radītāju” – atgādināja Francisks sava priekšgājēja, pāvesta Pija XI vārdus, ar kuriem viņš 1935. gada 29. septembrī svinīgi atklāja jauno observatoriju Kastelgandolfo. Francisks norādīja, ka visums ir kaut kas vairāk par prāta izziņas objektu. Visums ir priecīgs noslēpums, ko esam aicināti kontemplēt, slavējot Kungu. Redzamā pasaule ir Dieva mīlestības izteiksme. To labi saprata jezuītu ordeņa dibinātājs, sv. Ignācijs no Lojolas. Viņš guva vislielāko mierinājumu, kad skatījās debesīs un zvaigznēs, jo tas viņā radīja dedzīgu vēlēšanos kalpot Kungam. Pāvests mudināja klātesošos tikšanās dalībniekus turpināt dialogu starp zinātni un reliģiju. Viņš norādīja, ka zinātniskie pasaules pētījumi var pavērt lielisku perspektīvu gan ticīgajiem, gan arī neticīgajiem un veicināt labāku radīto lietu reliģisko izpratni. Svētais tēvs aicināja zinātniekus dalīties savos pētījumos ar visiem ļaudīm un atgādināja, ka Baznīca patiesi atbalsta un veicina zinātniskos pētījumus.

Vatikāna observatorija ir viena no vecākajām observatorijām pasaulē. Tās vēsture iesniedzas 16. gadsimtā, kad pāvests Gregors XIII uzticēja jezuītiem, kuru vidū bija izcili astronomi, fiziķi un matemātiķi, veikt 1582. gadā izdotā kalendāra reformu. Kopš tā laika Svētais Krēsls nav pārtraucis sniegt atbalstu astronomiskajiem pētījumiem. Patiesībā Vatikāna observatoriju nodibināja pāvests Leons XIII. Pēc viņa ierosmes observatorijas ēka 1891. gadā tika uzcelta pakalnā aiz sv. Pētera bazilikas. Tajā strādāja dažādu reliģisko ordeņu locekļi – barnabīti, augustīnieši, jezuīti. Tika sastādītas debesu joma fotogrāfiskās kartes, veikta zvaigžņu klasifikācija pēc to spektriem. Tomēr pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, līdz ar pastiprinātu elektrības izmantošanu, debesis virs Mūžīgās pilsētas kļuva pārāk apgaismotas, kas darīja neiespējamu vājāku zvaigžņu pētniecību. Pāvests Pijs XI nolēma observatoriju pārcelt uz savu vasaras rezidenci Kastelgandolfo. 1935. gadā, vietā, kur senatnē atradās imperatora Domiciāna villa, tika uzcelta jaunā Vatikāna observatorija ar trīs teleskopiem un laboratoriju spektroķīmiskajām analīzēm. 1993. gadā Vatikāna observatorija sadarbībā ar Stjuarta observatoriju ASV uzstādīja jaunu teleskopu Grahama kalnos, kas atrodas Tuksonā, Arizonas pavalstī. Šis ir pirmais infrasarkanais teleskops pasaulē. Ar tā starpniecību astronomi veic sarežģītus zvaigžņu sistēmas pētījumus. Vatikāna observatorija regulāri rīko starptautiskas astronomijas speciālistu tikšanās, kā arī vasaras kursus ārzemju studentiem.

J. Evertovskis / VR