Pāvests paātrina laulības atzīšanas par spēkā neesošu procesa gaitu

Kā apustuliskajā vēstulē Motu proprio «Miris Iudex Dominus Iesus» norāda pāvests Francisks, gadsimtu gaitā Baznīcā ir nostiprinājusies doktrīna par laulāto svētās savienības nešķiramību. Rūpes par ticīgo dvēselēm, kas ir Baznīcas institūciju, likumu un tiesību galamērķis, ir mudinājušas Romas bīskapu sniegt pārējiem bīskapiem šo dokumentu, ar kuru tiek īstenotas izmaiņas. Vēlmi īstenot izmaiņas pauda arī vairākums bīskapu, kuri bija pulcējušies nesenajā ārkārtējā sinodē, un lūdza ieviest ātrākus un pieejamākus tiesu procesus. Atbalstot šīs bīskapu vēlmes, pāvests Francisks ar Motu proprio «Miris Iudex Dominus Iesus» ievieš regulējumu, nevis lai atbalstītu laulību spēkā neesamību, bet gan lai paātrinātu tiesvedības gaitu.

Nosauktajā apustuliskajā vēstulē pāvests vēršas pie Bīskapu konferencēm visā pasaulē, aicinot tās darboties, lai veicinātu tiesnešu pieejamību, tai skaitā, paredzot pienācīgu samaksu tiesas darbiniekiem un vienlaikus, kur tas ir iespējams, nodrošinot bezmaksas tiesas procesus.

Papildu iepriekš rakstītajam informējam par pārējām izmaiņām laulību spēkā neesamības procesos:

- ja iepriekš bija nepieciešams saņemt atļaujas un saskaņojumus, lai skatītu lietu prasītāja, nevis atbildēja dzīvesvietā, tad šobrīd Motu proprio tiek nostiprināts princips, ka prevalē tās tiesas jurisdikcija, kur tiesnesis ir tuvāks pusēm (piemēram, ņemot vērā attālumu starp pušu un liecinieku dzīves vietām un tiesneša darba vietu);

- pēc laulības spēkā neesamības pieteikuma saņemšanas, uzsākot lietas izskatīšanu, vienlaikus ar lēmumu par laulības spēkā neesamības strīdu pamatu apstiprināšanu (t.i. lēmums, kas norāda kanonus ar iespējamajiem laulības neesamības pamatiem) vikārs juridiskajos jautājumos pieņem lēmumu vai lieta tiks skatīta saīsinātajā procesā (ja abas puses vēlas laulības animāciju un ir pietiekoša sākotnējo pierādījumu bāze, lai varētu pierādīt laulības spēkā neesamību), vai arī parastajā kārtībā;

- ir mainīti arī kanoni par pušu paskaidrojumu un vienīgā liecinieka liecību pierādījumu spēku.

Protams, ka vislielākā šo grozījumu novitāte ir saīsinātais process, kura beigās spriedumu pieņem bīskaps. Kā vienu no iemesliem šāda procesa ieviešanai Svētais tēvs apustuliskajā vēstulē min to, ka saīsinātā procesa ietvaros, atstājot gala sprieduma pieņemšanu bīskapa kompetencē, vienlaikus tiek stiprināta bīskapa kā savas diecēzes gana un tiesneša loma, gan arī tiek mazinātas bažas, ka ieviešot vienkāršoto laulības spēkā neesamības atzīšanas procesu, tiks apdraudēts laulības nešķiramības princips.

Saīsinātais process pēc strīda pamatu apstiprināšanas lēmuma pieņemšanas paredz tikai divu procesuālo darbību veikšanu saīsinātos termiņos. Pēc lietas izskatīšanas beigām bīskaps uzklausa instruktoru (kurš uzklausīja puses, lieciniekus un savāca pierādījumus), viņa palīgu, un, ja no savāktajiem pierādījumiem ir ieguvis morālo pārliecību par laulības spēkā neesamību, tad pieņem spriedumu, ja nē - uzdod lietu skatīt parastajā procesā. Motu proprio «Miris Iudex Dominus Iesus» arī nosaka, kurai amatpersonai vai Baznīcas institūcijai varēs iesniegt apelāciju par šo saīsinātā procesa rezultātā pieņemto bīskapa spriedumu.

Vienlaikus jāatzīmē, ka nav grozīts kanons, kurš paredz, ka prasības pieteikumi tiek skatīti to saņemšanas hronoģiskajā kārtībā. Pāvests Francisks savai apustuliskajai vēstulei ir pievienojis bīskapiem adresētus procesuālos noteikumus, lai atvieglotu un vienādotu ar Motu proprio «Miris Iudex Dominus Iesus» grozīto kanonu piemērošanu un uzlabotu laulības spēkā neesamības lietu izskatīšanu.

S. Krivteža / VR