Kristiešu vajāšanu vēsture sākās ar Jēzu

Rīta dievkalpojumā Svētas Martas nama kapelā pirmdien piedalījās daudzi armēņu kopienas ticīgie. Svinību laikā publiski tika apliecināta ekleziālā kopība Ecclesiastica Communio, ko pāvests piešķīris jaunajam Cilīcijas armēņu katoļu patriarham Gregoram Bedrosam (Pēterim) XX Gabrojanam. Viņa Svētība koncelebrēja Svēto Misi līdzās pāvestam Franciskam. Pārējo koncelebrantu vidū bija arī Austrumu Baznīcu kongregācijas prefekts Leonardo Sandri, sekretāri Cirils Vasils un Lorenco Lorusso, kā arī visi Armēņu Katoliskās patriarhālās Baznīcas Sinodes bīskapi un daži priesteri.

Ecclesiastica Communio ir jēdziens, kuram gan senajā, gan arī mūslaiku Austrumu Baznīcā ir liela ievērība. Kā paskaidrots dogmātiskajā Konstitūcijā Lumen Gentium, tas „nav vis kāds „vājš sentiments”, bet gan „organiska realitāte”, kas prasa juridisku formu, un ko tai pašā laikā pavada tuvākmīlestība.”

Patriarham Gregoram Bedrosam XX Ecclesiastica Communio pāvests piešķīra šī gada 25. jūlijā, bet šodien tā rada izpausmi sakrālajā apmaiņā ar Pētera pēcteci, kas reizē apliecina kopēju euharistisko sakni. Rituāla laikā Svētais tēvs ar abām rokām pacēla patenu ar Kristus Miesu un sniedza to patriarham, tādējādi patenu turēja nu jau četras rokas. Līdzīgs rituāls notika arī, turot biķeri ar Kristus Asinīm. Pēc neilga klusuma brīža pāvests un patriarhs zem abām zīmēm – maizes un vīna, pieņēma Svēto Komūniju.

Sprediķī pāvests atgādināja par kristiešiem, kuru noklusētās vajāšanas gulstas uz daudzu varu sirdsapziņām. Aplūkodams Svēto Rakstu fragmentu par Jēzus paveikto brīnumu sabatā, kas izraisīja Rakstu zinātāju un farizeju dusmas, Francisks akcentēja, ka mūsdienu kristieši tiek vajāti, iespējams, vēl vairāk nekā pirmajos kristietības gadsimtos. Taču, bez vajāšanām nav kristietības. Lielu ciešanu ceļu ir nogājusi armēņu tauta, kam vēsturē nācies izciest vienas no vislielākajām vajāšanām. Pāvests teica:

„Tā ir pirmā nācija, kas pieņēma kristietību. Pirmā! To vajāja tikai tāpēc, ka viņi bija kristieši. Šodien lasām par  briesmām, ko pastrādā dažas teoristu grupas, kuras cilvēkiem pārgriež rīkli tikai tāpēc, ka viņi ir kristieši. Padomāsim arī par ēģiptiešu mocekļiem Lībijas krastos, kuri tika nogalināti brīdī, kad tie izrunāja Jēzus vārdu.”

Armēņu tauta tika vajāta un padzīta no savas dzimtenes, tai bezpalīdzīgai bija jādodas tuksnesī. Pāvests atgādināja, ka šī vēsture sākās ar Jēzu. Tas, kas tika izdarīts pret Jēzu, tika izdarīts pret Viņa Miesu – Baznīcu. Francisks teica, ka šai pirmās Euharistijas dienā kopā ar jauno armēņu patriarhu viņš vēlas apskaut visus armēņu ticīgos un kopā atcerēties viņu svētos, tos daudzos armēņus, kas mira no bada, aukstuma, brienot pa tuksnesi, kas tika nomocīti tāpēc, ka bija kristieši.

Pāvests lūdzās, lai Kungs dod intelekta pilnību, lai mēs iepazītu Dieva noslēpumu, kas ir Kristū. Lai šodien Kungs Baznīcas miesā liek mums sajust pirmo mocekļu mīlestību un arī mūsu moceklības paaicinājumu. „Mēs nezinām, kas šeit notiks,” teica Francisks. „Taču,” viņš piebilda,  „ja kādu dienu šeit notiks vajāšanas, lai Kungs dod žēlastību smelties drosmi un liecināt, kā to darīja visi šie kristīgie mocekļi un jo īpaši armēņu tautas mocekļi.”

I. Šteinerte/VR