Pieņemt visus, nevienu netiesājot!

Audiencē Vatikānā sestdien bija ieradušās Itālijas draudžu evaņģelizācijas šūniņas. Kopā ar pāvestu Francisku tās vēlējās atzīmēt organizācijas Statūtu definitīvo apstiprinājumu, kas tika parakstīts Dievišķās Žēlsirdības svētdienā. Svētais tēvs gan piekodināja, lai glabājot Statūtus, šūniņas nepazaudē savu sākotnējo harizmu. Viņš atgādināja, ka Statūti palīdz iet pa patieso ceļu, bet darbību virza harizma.

„Jūsu aicinājums ir būt par sēklu, caur kuru draudzes kopiena uzdod jautājumus par savu misionāro būtību,” norādīja pāvests. Viņš paskaidroja arī, ka šī misionārā vēlme visvairāk par visu prasa ieklausīties Svētā Gara balsī, kas turpina uzrunāt Baznīcu un dažreiz liek tai iet pa vēl neizzinātām, taču evaņģelizācijai būtiskām takām. Lai saglabātu uzticību Kunga Vārdam, Francisks kā nepieciešamo nosacījumu minēja vienmēr būt atvērtiem šai Svētā Gara uzklausīšanai. Tas palīdz arī parvarēt grūtības, ko sastopam evaņģelizācijas ceļā.

Pāvests atzīmēja, ka ar savu ikdienas darbu un kopībā ar citām ekleziālajām realitātēm draudžu evaņģelizācijas šūniņas palīdz draudzei kļūt par ģimeni, kurā rodama bagātīgā un daudzveidīgā Baznīcas realitāte. „Satikties mājās, lai dalīties priekos un ilgās, kas ir klātesošas katra cilvēka sirdī, ir īstena evaņģelizācijas pieredze, kas ļoti līdzinās tai, kura bija vērojama Baznīcas pirmsākumos,” sacīja pāvests. Uz to Apustuļu darbos norāda arī evaņģēlists Lūka, akcentējot, ka ticīgie „ik dienas vienprātīgi sanāca svētnīcā un mājās lauza maizi, un gavilējot ar vienkāršību sirdī pieņēma barību godinādami Dievu un iegūdami žēlastību visā tautā” (sal. 2,46-47).

Francisks atzīmēja, ka šādu kopienas dzīves stilu vēlas piekopt arī draudžu evaņģelizācijas šūniņas, lai pieņemtu visus, nevienu netiesājot:

„Mūsu tiesnesis ir Kungs. Ja tev mutē iezogas tiesāšanas vārds par vienu, vai otru, tad aizver to. Kungs mums ir devis padomu: „Netiesājiet un netiksiet tiesāti!” Ir jāsadzīvo ar cilvēkiem vienkāršības garā, un jāpieņem visi. Kāpēc pieņemt visus? Tāpēc, lai sniegtu Dieva klātbūtnes un brāļu mīlestības pieredzi. Evaņģelizācija izjūt spēcīgu nepieciešamību pēc pieņemšanas un tuvības, jo tās ir kopības pirmās zīmes, kuras esam aicināti apliecināt, jo paši savā dzīvē esam satikuši Kristu.”

Pāvests iedrošināja draudžu evaņģelizācijas šūniņu piederīgos par savas misijas sirdi izvēlēties Euharistiju, lai katra šūniņa ir euharistiskā kopiena, kurā lauzt maizi, nozīmē atzīt Jēzus Kristus patieso klātbūtni mūsu vidū.

Uzrunas noslēgumā Francisks uzsvēra:

 „Baznīca ir Tēva mājas, kurās ir vieta visiem. Visiem! Un Jēzus Evaņģēlijā saka: „Aiciniet labos un ļaunos, visus bez izņēmuma!”

I. Šteinerte/VR