Patiesais miers nereti rodams krusta aizsegā

Ko darīt ģimenes locekļiem, lai viņi savā ģimenē būtu patiesi laimīgi? Ko Svētais tēvs sagaida no katoļu jauniešiem, kuri daudzviet pasaulē ir mazākumā? Ko nozīmē būt Jēzus draugiem? Kādas ir bijušas lielākās grūtības, ar ko pāvestam līdz šim ir nācies sastapties? Kas viņam pēc ievēlēšanas svētā Pētera pēcteča amatā ir sagādājis vislielāko prieku? – šos un citus jautājumus Franciskam uzdeva dažādu zemju jaunieši. Pāvila VI zālē, Vatikānā, kārtējo reizi valdīja liela līksmība, jo 7. augustā uz tikšanos ar pāvestu tur ieradās vairāk nekā tūkstoš Jauniešu Euharistiskās kustības locekļu no visas pasaules. Gaidot „namatēvu”, jaunieši dziedāja, noskatījās dažādu kopienu video prezentācijas, sniedza liecības un lūdzās. Saietu animēja Itālijā plaši pazīstamā televīzijas un radio raidījumu vadītāja Arianna Čampoli.

Pāvestu uzrunāja un jautājumu viņam uzdeva 18 gadus vecā Itālijā dzimusī senegāliešu izcelsmes jauniete Magata Diopa, indonēziešu skolnieks Gregoriuss Hanzels, 24 gadus vecā Luīze Kurāna no Francijas, kura strādā Kultūras ministrijā un nodarbojas ar mūziku, tehniskā institūta students no Argentīnas Augustīns Ašofs, 19 gadus jaunā Anna Karolina no Brazīlijas un marketinga menedžere Pinju Lu no Taivānas, kura pauda prieku par to, ka ir dzimusi katoļticīgā ģimene, un apliecināja, ka ir lepna par savu ticību. Viņas zemē ir tikai 1,3% katoļticīgo. Vai jūs redzat reālas prieka zīmes Baznīcā un pasaulē šajā 21. gadsimtā – jautāja Pinju Lu pāvestam.

Atbildot uz jauniešu jautājumiem, vispirms Francisks atzina, ka saspīlējumi un konflikti ģimenē vai draugu starpā nav nekas neparasts. Drīzāk tā pat ir normāla lieta. Cilvēks, kurš nezina, kas ir spriedze, ir „miris”. No tā visa būsim brīvi tikai paradīzē, kur visi būsim vienoti Kristus mierā. Šajā kontekstā pāvests aicināja jauniešus sargāties no novecošanas. Daži jau 20 gadu vecumā ir „aizgājuši pensijā”. No spriedzes vai saspīlējumiem nevajag baidīties, jo tie palīdz mums augt. Tos varam pārvarēt ar dialogu. Svarīgi, lai laulāto starpā būtu dialogs, lai viņi sarunātos. Dialogs mūs vieno. Tai pat laikā Svētais tēvs brīdināja, ka nevajag arī speciāli uzturēt spriedzi. Ja tā notiek, jājautā, vai neesam zināmā mērā slimi? Ja spriedzi varam atrisināt ar dialogu, tad konfliktiem varam tikt pāri, respektējot otru cilvēku – norādīja pāvests.

Uz jautājumu, kādi Svētajam tēvam ir bijuši lielākie izaicinājumi vai grūtības, ar ko ir nācies sastapties, viņš atbildēja: „Spēt vienmēr atrast mieru Kungā, to mieru, ko tikai Jēzus var tev dot. Strādājot, pildot pienākumus, izaicinājums ir atrast to mieru, kura avots ir Kunga klātbūtne. Tad ir vēl viens izaicinājums: prast atšķirt mieru, ko dod Jēzus, no cita miera. Tā ir lieta, ko jums labi jāiemācās, un jālūdz Kungam žēlastību prast atšķirt īsto mieru no neīstā miera”.

Piebilstot, pāvests uzsvēra, ka īstā miera avots vienmēr ir Jēzus. Jāņem, protams, vērā, ka dažreiz šis miers slēpjas aiz krusta. Tomēr jāpatur prātā, ka tas ir Jēzus, kurš tev pārbaudījumos dod mieru. Miers, kas nāk no citurienes, ne no Jēzus, bet no ļaunā, ir virspusējs, pārejošs. Ļaunais gars iestāsta, ka tas vai tas ir pareizais ceļš, bet tad liek vilties. Viņš atstāj tevi ar tukšām rokām. Ļaunais gars ir maldinātājs. Viņš tev apsola kaut ko labu, it kā dod mieru, bet beigās tu paliec nelaimīgs. Tāpēc mēs esam aicināti vienmēr meklēt Jēzus mieru. Kā es varu zināt, ka šis miers nāk no Jēzus? – jautāja Francisks. Zīme tam ir patiess, dziļš prieks. Mūsu visu uzdevums ir vienmēr meklēt mieru, ko dod Jēzus.

Atbildot taivānietei Pinju Lu, vai pāvests saskata reālas prieka zīmes Baznīcā un pasaulē, viņš norādīja, ka saskata tās sevišķi jauniešos. Viņi tic, ka Euharistijā ir klātesošs Jēzus, ka mīlestība ir stiprāka par naidu, miers par karu, otra cilvēka cieņai pienāks virsroka pār konfliktiem, harmonija uzvar saspīlējumus. Šī jauniešu ticība ir cerības un prieka avots. Francisks aicināja jauniešus cienīt arī vecvecākus. Bieži vien viņi tiek pavisam aizmirsti. Mūsdienās tas notiek varbūt mazāk, jo daudziem nav darba, bet vecvecāki saņem pensiju... Tāpēc par viņiem tomēr atceras.

Runājot par draudzību ar Jēzu, Svētais tēvs atgādināja, ka šī draudzība ir patiesā miera un prieka avots. Mēs esam aicināti meklēt Jēzu lūgšanā, Euharistijā, ikdienas dzīvē, pildot savus pienākumus, atbalstot trūkumcietējus. Satiekot Jēzu, atradīsim arī īstu prieku. Noslēgumā, runājot par Euharistiju, pāvests aicināja vienmēr atcerēties, ka Jēzus ir klātesošs mūsu vidū un ir atdevis par mums savu dzīvību.

J. Evertovskis / VR