Viesmīlība pārveido sirdis

„Kungs mums skaidri saka: Evaņģēlija loģikā atgriešanās notiek nevis ar argumentu, stratēģiju vai taktiku starpniecību, bet tad, kad iemācāmies būt viesmīlīgiem,” sacīja pāvests svētdien, 12. jūlijā, Asunsjonā svinot Euharistijas svinības. Tas bija pēdējais no pieciem dievkalpojumiem, kurus viņš vadīja sava apustuliskā ceļojuma laikā. Svētā Mise notika Asunsjonas militārajā lidlaukā, tajā pašā vietā, kur 1988. gadā pāvests Jānis Pāvils II kanonizēja indiāņu nogalināto jezuītu priesteri Roku Gonzalezu de Santakrusu un viņa divus biedrus. Šī notikuma piemiņai uzcelta neliela baznīca, kurā glabājas pāvesta dāvātais krusts.

Plašajā lidlaukā bija novietots neparastas formas altāris, kura noformējumam vietējie mākslinieki bija izmantojuši Paragvajas zemes augļus, piemēram, kukurūzu, melones un kokosriekstus, kur paragvajiešu bērni piesprauda savas lūgšanas un pāvestam veltītus zīmējumus. No dārzeņiem un augļiem izveidoti arī svētā Franciska no Asīzes un svētā Ignācija no Lojolas attēli. „Visi altāra elementi simbolizē mūsu tautas vienotību,” žurnālistiem sacīja Asunsjonas arhibīskaps Edmundo Valensuela.

Dievkalpojumā piedalījās aptuveni 1,5 miljona ticīgo no Paragvajas un daudzām citām kaimiņvalstīm. Uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies arī vairāk nekā 300 tūkstoši argentīniešu. Klātesoši bija Paragvajas un Argentīnas prezidenti. Lidlaukā speciāls sektors bija rezervēts Paragvajas iezemiešiem – indiāņiem. Svētās Mises laikā dziedāja 500 cilvēku liels koris Asunsjonas simfoniskā orķestra pavadībā.

Homīlijas sākumā pāvests skaidroja 85 psalma vārdus: „Kungs dos lietu, un mūsu zeme dos savu augli.” Lietus ir Kunga klātbūtnes zīme mūsu roku aprūpētajā zemē. Tā ir komūnija, kas vienmēr nes augļus, kas vienmēr dāvā dzīvību. Skaidrojot svētdienai paredzēto evaņģēlija fragmentu par apustuļu sūtīšanu sludināt Laba vēsti, Francisks izcēla vārdu, kas pēc viņa domām izsaka šī teksta būtību.

„Mēs pievērsām uzmanību vārdiem «maize», «soma», «nūja», «zandales», «svārki», un tas ir labi. Tomēr man šķiet, ka ir vēl viens atslēgas vārds, kas dažreiz paliek neievērots. Tas ir centrālais vārds kristīgajā garīgumā, būt par mācekli pieredzē. Šis vārds ir «viesmīlība». Jēzus, kā labais skolotājs, pedagogs sūta savus mācekļus izdzīvot viesmīlību. Viņš tiem iesaka palikt tur, kur viņiem tiks atvērtas durvis. Viņš tos sūta pasaulē, lai viņi iemācītos vienu no ticīgo kopienas raksturīgākajām īpašībām. Varam teikt, ka kristietis ir tas, kurš ir iemācījies uzņemt kādu, iemācījies būt viesmīlīgs,” sacīja Francisks.

Pāvests uzsvēra, ka mums jābūt viesmīlīgiem pret katru cilvēku, neskatoties uz tā uzskatiem vai ticības trūkumu. Īpaša viesmīlība pienākas izsalkušajiem, cietošajiem, bezdarbniekiem, vajātajiem un visiem sabiedrības atstumtajiem. Francisks atgādināja, ka Dievs caur Savu Dēlu dāvā mums savu mīlestību un izvelk mūs no vientulības. Dievs nevienam neaizslēdz horizontu, Viņš nekad nav nejūtīgs pret savu bērnu dzīvi un ciešanām. Pāvests aicināja Paragvajas ticīgos neatlaidīgi un drosmīgi sludināt Labo vēsti, kas ir atbilde uz „cilvēku sirds ilgām,” arī tad, kad tie nepieņem mūsu liecību.

S. Krivteža / VR