Santakrusā pāvests atklāj Euharistijas kongresu

Jēzus nekad nenovēršas no vāja un palīdzību gaidoša cilvēka. Viņš dod piemēru un parāda mums ceļu. Par to Francisks runāja dievkalpojuma laikā, kas notika Santakrusas laukumā. Aptuveni miljons ticīgo bija sapulcējušies ap Kristus Pestītāja statuju, lai piedalītos Euharistiskā kongresa atklāšanas svētajā Misē. Sprediķī pāvests skaidroja evaņģēlija aprakstu par maizes pavairošanas brīnumu. Jēzus paēdināja lielu ļaužu pūli, kas sekoja Viņam. Šajā kontekstā Francisks uzsvēra, ka mūsdienu pasaulei tiek uzspiesta loģika ar mērķi pārveidot visu par tirgošanās līdzekļiem. Tāda loģika atstāj vietu tikai nedaudziem, atmetot visus tos, kuri „neražo”, kurus uzskata par nespējīgiem vai necienīgiem, jo tie „mums vairs neko nevar dot.” Pāvests, pārfrāzējot Jēzus vārdus, bolīviešiem sacīja: „Pietiek ar atmestajiem, dodiet viņiem ēst!”

„Jēzus mūs uzrunā arī šajā laukumā: Jā, pietiek atmesto, dodiet viņiem ēst! Jēzus neakceptē šādu loģiku, neakceptē šādu skatienu, kas novēršas no vāja un palīdzību gaidoša cilvēka. Viņš pats dot mums piemēru, parāda mums ceļu. Viņa darbību varam izteikt trijos vārdos: ņem mazliet maizes un dažas zivis, svēta, ļauž un nodot to apustuļiem, lai viņi izdalītu citiem. Tas ir brīnuma ceļš. Bez šaubām, tā nav ne maģija, ne lētticība. Jēzus, veicot šīs trīs darbības, atmešanas loģiku pārveidoja par komūnijas, kopības loģiku.”

Francisks skaidroja katru no Jēzus darbības elementiem: ņemt, svētīt un nodot tālāk. Viņš uzsvēra, ka sākuma punkts ir ņemt nopietni cilvēka dzīvi. Jēzus pateicas Tēvam, kas ir debesīs. Viņš zina, ka šīs veltes ir Dieva dāvinājums. Tāpēc neuzkata to par kaut ko mazvērtīgu. Dzīve ir žēlsirdīgās mīlestības auglis. Svētot un slavējot Tēvu, Viņš lūdz Svētā Gara dāvanu. Svētīt nozīmē atzīt, ka dzīve ir skaista un liela dāvana. Salikta Dieva rokās, tā iegūst pavairošanas spēku.

Runājot par Jēzus darbības trešo elementu – nodošanu tālāk, pāvests uzsvēra, ka tā ir Baznīcas misija, uzdevums. „Uz debesīm svētībai paceltās Jēzus rokas ir tās pašas rokas, kas izdala maizi izsalkušajiem cilvēkiem. Varam iztēloties, kā maize no rokas rokā tiek padota tālāk, līdz sasniedza pašus pēdējos. Šajā darbā Jēzus iesaistīja arī savus mācekļus. Visi dalījās mazumiņā un visi paēda līdz sātam,” uzsvēra pāvests.

Svētais tēvs norādīja uz Euharistiskā kongresa temata „Dalīta maize pasaules dzīvībai” nozīmi. „Euharistija ir komūnijas sakraments, kas palīdz mums iziet no sava egoisma, priecāties par kopā ejamu ceļu un stiprināt apziņu, ka viss, kas mums pieder un kas mēs esam, ja to pieņemam, pateicamies un nododam tālāk, Dieva mīlestības spēkā tiek pārveidots par maizi citiem,” – sacīja pāvests.

S. Krivteža / VR