Lapasa un Santakrusa – pāvesta ceļojuma mērķi Bolīvijā

Pirms pāvesta ceļojuma uz Latīņameriku, turpinām iepazīstināt ar pilsētām, kuras viņš apmeklēs. Pirmās būs Kito un Gvajakila Ekvadorā. Par tām jau stāstījām iepriekš, šoreiz par  Lapasu un Santakrusu  Bolīvijā. Lapasa ir Bolīvijas likumdošanas un izpildvaras sēdeklis, bet valsts „konstitucionālā galvaspilsēta” ir Sukre, kur ir izvietojusies tieslietu vara. Lapasa ir pasaulē visaugstākā metropole. Tā sasniedz 3600 metrus virs jūras līmeņa. 2014. gadā atklāts gaisa tramvajs Lapasu savieno ar vēl augstāku satelītpilsētu El Alto (4000 mvl). El Alto atrodas visaugstākā starptautiskā lidosta uz planētas. Starp pasažieriem, kas šeit ieradīsies 8. jūlija pēcpusdienā, būs arī pāvests Francisks. 

Pilsētu ar nosaukumu Lapasa – tulkojumā no spāņu valodas „miers”, 1548. gadā nodibināja kapteinis Alonso de Mendoza, taču toreiz tā atradās citā vietā, kur šodien ir palicis tikai ciemats. Uz pašreizējo atrašanās vietu Lapasa tika pārcelta auksto un spēcīgo vēju dēļ. Lapasa attīstījās kā politisks un ekonomisks centrs, pateicoties tās stratēģiskajam izvietojumam starp Potosi sudraba raktuvēm un Limas ostu, kā arī ceļam, kas veda uz lauksaimniecības zemēm un kokas audzētavām.

XX gadsimtā iedzīvotāju pieaugums Lapasu veda pie vēl nepieredzēta celtniecības buma, diemžēl šai laikā tika nojauktas daudzas vēsturiskas celtnes. Visbagātākā Lapasas daļa ir tā, kas atrodas zemāk, bet trūcīgākie iedzīvotāji mīt augstāk kalnos. Pilsētas apvārsnī dominē kalnu virsotnes, no kurām visvairāk izceļas 6439 metrus augstā Illimani. Iezemieši to dēvēja par „vectētiņu baltajā apmetnī” („Abuelo de poncho blanco”).

Lapasas nozīmīgāko laukumu Plaza Muriļjo apjož likumdošanas un prezidenta pilis, kā arī katedrāle. Pilsētā ir muzeji, kas glabā vērtīgas inku un pirmsinku civilizācijas liecības, Kokas muzejs, Muzikālo instrumentu muzejs, Etnogrāfijas un folkloras muzejs, Mākslas muzejs, Zelta muzejs ar sevišķi vērtīgiem pirmskolumbiešu laikmeta izstrādājumiem, Revolūcijas muzejs un citi. Tūristu uzmanību īpaši piesaista Lapasas tirgi, tostarp arī tā dēvētais Raganu tirgus, kur var iegādāties amuletus, tautas dziedniecības līdzekļus un ziedojumus Zemes mātes („Pachamama”) kultam,  kā arī Melnais tirgus, kur uz nebēdu tiek tirgotas kontrabandas preces. Tai pašā laikā pilsētas apmeklētāji var iegriezties daudzajās katoļu baznīcās, starp kurām var rast arī dažus protestantu dievnamus. Lapasā atrodas arī vairākas universitātes.

Lapasas arhidiecēze ir dibināta 1605. gadā. Tā aizņem 10 975 kvadtrātkilometrus lielu platību ar 1 miljons 75 tūkstoši 271 iedzīvotāju, no kuriem 860 tūkstoši 767 ir katoļi. Šeit ir 53 draudzes, 79 diecezālie un 65 reliģiskie priesteri, 122 vīriešu kārtas reliģiskie, 300 reliģiskās māsas un 28 semināristi. Arhidiecēzi vada Edmundo Luiss Flavio Abastoflors Montero. Lapasas arhidiecēzei ir arī sufragāndiecēze El Alto, kuru vada itāļu izcelsmes bīskaps Eugenio Skarpellini.

Otra pilsēta, ko Bolīvijā apmeklēs pāvests Francisks, ir Santakrusa. Tās pilns nosaukums ir Santa Cruz de la Sierra, jeb Svētais Kalna krusts. Santakrusa ir visapdzīvotākā Bolīvijas pilsēta. Šeit dzīvo divreiz vairāk iedzīvotāju nekā Lapasā. Tā ir arī jaunais valsts ekonomiskais centrs. Santakrusu 1561. gadā nodibināja kapteinis Nuflo de Čavezs un nosauca par godu savai dzimtajai pilsētai Spānijā. Atšķirībā no pārējām Bolīvijas pilsētām, kas ir izvietojušās Andu kalnos, Santakrusa atrodas otrpus Kordiljeriem un sasniedz tikai 400 metru augstumu. Gadsimtiem ilgi šeit ir dzīvojušas metisu tautas, kuras no andiešiem šķir gan kultūra, gan valoda, gan tradīcijas.  

Santakrusas de la Sierra arhidiecēze aizņem 50 tūkstošus kvadrātkilometru un šeit dzīvo 2 miljoni 466 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 1 miljons 944 tūkstoši ir katoļi. 78 draudzēs un divās misiju stacijās strādā 64 diecezālie un 118 reliģiskie priesteri. Pavisam vīriešu reliģisko ordeņu un kongregāciju piederīgo skaits ir 184. Reliģisko māsu skaits ir 487ņas. Seminārā mācās 32 semināristi. Santakrusas de la Sierra arhibīskaps ir Bergamo diecēzē, Itālijā dzimušais Serdžo Alfredo Gualberto Kalandrina. Emeritētais arhibīskaps ir kardināls Hulio Terrazs Sandovals.

I. Šteinerte/VR