Itālija: Senāts atceras Helsinku gala dokumentu

23. jūnija rītā Itālijas Senātā notika 40. gadskārtas atcere, kopš Helsinkos tika parakstīts Eiropas Drošības un sadarbības konferences gala dokuments. Uz atceres pasākumu Itālijas Senātā bija uzaicināts arī Vatikāna valsts sekretārs Pjetro Parolins. Uzrunājot Senāta locekļus, viņš atcerējās, ka toreiz viņa priekšgājējs amatā, kardināls Žans Marija Villo vēlējas atteikties no ielūguma piedalīties Helsinku sanāksmē, taču pāvests Pāvils VI un kardināls Kazaroli uzstāja, ka Svētajam Krēslam ir noteikti jāpiedalās, jo neraugoties uz to, ka konference ir politiska, tā dod iespēju apstiprināt principus, par kuriem Svētajam Krēslam pieder īpaša kompetence, proti, cilvēktiesības un reliģisko brīvību.

 Gadiem ilgā Vatikāna Ostpolitika, ar kuru Svētais Krēsls bija nodrošinājis sev respektablu pārstāvniecības lomu komunistisko režīmu acīs, lika pieņemt uzaicinājumu un doties uz Helsinkiem. Svētā Krēsla skatījumā Eiropai bija jābūt vienotai, bez dzelzs priekškara. Konference solījās būt ārkārtīgi svarīga, lai atgūtu bijušo vienotību, kas ir balstīta uz kristīgajām saknēm.

Pašreizējais Vatikāna valsts sekretārs Pjetro Parolins uzskata, ka toreiz tikai nedaudzi spēja pilnībā aptvert Helsinku gala dokumentā iekļautos vārdus: „indivīda brīvība paust un praktizēt vienatnē, vai kopā ar citiem reliģiju, vai uzskatus saskaņā ar savu sirdsapziņu”. Izņemot Svēto Krēslu, pārējie konferences dalībnieki bija koncentrējušies galvenokārt uz stratēģiskajiem, politiskajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Padomju bloka pārstāvji cilvēktiesības uztvēra tikai kā nelielu piekāpšanos par labu Rietumiem, jo viņi bija pārliecināti par to, ka Krieviju un PSRS gadu desmitiem kontrolētās zemes nebūs iespējams satricināt. Savukārt, no Rietumiem bloka pārstāvji cerēja iegūt nozīmīgus politiskos un ekonomiskos labumus. Kā rāda vēsture, lamatas pret Rietumiem, ko bija cerēts izmest Helsinku konferencē, īstenībā kalpoja par PSRS un Austrumu bloka komunistisko režīmu novājināšanās procesu. „No Helsinkiem Eiropa iznāca saliedētāka un dzelzs priekškars bija pavēries,” teica arhibīskaps Parolins atceres pasākumā Itālijas Senātā. „Padomju bloks, lai arī pret savu gribu, bija spiests diskutēt par cilvēktiesību jautājumiem.”

Uzrunas beigās Vatikāna valsts sekretārs uzsvēra, ka Helsinku dokumenta 40 gadu atcere šodien kalpo par atgādinājumu, ka ir jāsargā Eiropa – mūsu kopējā māja, un ir jārīkojas, lai izskaustu „atkritumu kultūru”, kura cilvēka personu traktē vienīgi saskaņā ar ekonomisko izdevību. „Ja tiek veicināta reliģiskā brīvība, aizsargājot cilvēciskās būtnes dimensiju, kas ir pārāka par materiālo un tūlītējo, tad ir iespējams nodrošināt visu cilvēku kopējo labumu, neatmetot nabadzīgos, pēdējos, minoritātes, perifērijas un visus, kuriem ir nepieciešams atbalsts,” sacīja arhibīskaps Pjetro Parolins.

I. Šteinerte/VR