Apustuliskie nunciji ir nevis ierēdņi, bet tiltu veidotāji

Jūs neesat aicināti būt par augstiem valsts ierēdņiem, bet esat aicināti būt par patiesības sargiem – sacīja pāvests, 25. jūnijā uzrunājot Pontifikālās Ekleziālās akadēmijas locekļus. Tajā izglītojas nākamie Svētā Krēsla diplomāti, kuri tiek nosūtīti strādāt visdažādākajās pasaules zemēs. Viņi tiek gatavoti īpašai kalpošanai, kuras mērķis ir liecināt vietējām Baznīcām un visām pasaules tautām par apustuļa Pētera pēcteča rūpēm to labā. Akadēmija ir dibināta pirms apmēram trīs gadsimtiem. Iespēja uzturēties Romā dažādu zemju priesteriem sniedz lielisku iespēju labāk apzināties arī vienotības un kopienas garu. Uzrunā pāvests atgādināja, kāda ir šo akadēmijas absolventu misija.

Viņi gatavojas, lai pārstāvētu Svēto Krēslu dažādās zemēs un to vietējās Baznīcās. Francisks skaidroja, ka Svētais Krēsls ir Romas bīskapa sēdeklis, un Baznīca Romā atrodas priekšgalā mīlestības kalpojumā. Tātad, Romas Baznīcas patiesā autoritāte balstās Kristus mīlestībā. Tas ir vienīgais spēks, pateicoties kuram tā var būt universāla un ticama pasaules acīs. Mīlestība ir šīs Baznīcas patiesības sirds. Tā ir aicināta veidot vienotības tiltus. Pontfikālās Ekleziālās akadēmijas audzēkņi tiek gatavoti būt par „tiltiem”. Viņiem jāprot būt par miera un samierināšanās veicinātājiem. Tāpēc viņiem lūgšanā un garīgā cīņā jātiek vaļā no dažādām tendencēm – no kārdinājuma būt pārākiem pār citiem, no augstprātīga skatiena, kas neļauj redzēt lietas īstenībā, no iedomāšanās, ka viņi jau pietiekoši visu zina. Strādājot jaunajā vidē, viņiem būs jānoliek pie malas savas izpratnes shēmas, savus kultūras parametrus, savus ekleziālos priekšstatus.

Francisks mudināja klātesošos vienmēr meklēt labo tur, kur viņi atradīsies un strādās. Svarīgi iedrošināt cilvēkus iet pa labā ceļu. Lai savu misiju veiktu pēc iespējas labāk, ir jāatmet sava tiesājošā attieksme un „jāietērpjas pedagoga drānās”, jācenšas no Baznīcas un tās kalpiem dabūt laukā tā labā potenciālu, ko Dievs nemitējas sēt. Nākamie diplomāti nedrīkst gaidīt, lai augsne būtu jau gatava. Viņiem pašiem drosmīgi jāķeras pie darba, jāsagatavo zemi sējai un pacietīgi jāgaida ražas laiks, apzinoties, ka augļus vāks varbūt citi. Pāvests atgādināja, ka viņi tiks izsūtīti uz visām pasaules malām. Šajā sakarā viņš norādīja, ka Eiropai ir jāpamostas, Āfrika ir izslāpusi pēc izlīgšanas, Latīņamerika ir izsalkusi un meklē iekšēju dziļumu, Ziemeļamerika ilgojas atklāt savas saknes, kur nebūtu vietas izslēgšanai, Āzijas un Okeānijas priekšā stāv nopietns izaicinājums – sēt Evaņģēlija sēklu diasporā un veidot dialogu ar senču kultūru plašo spektru. „Grūtībās, ko noteikti sastapsiet, nezaudējiet drosmi”, sacīja pāvests. „Esiet droši, ka saņemsiet palīdzību no Kunga, kurš ir vienmēr uzticīgs!”

J. Evertovskis / VR