Ja atņem nabadzību Evaņģēlijam, tad nav iespējams saprast Jēzus vēsti

 „Ja atņem nabadzību Evaņģēlijam, tad nav iespējams saprast Jēzus vēsti,” teica pāvests otrdienas rītā, svinot dievkalpojumu Svētās Martas nama kapelā. Homīlijā viņš pretnostatīja bagātību un nabadzību. Vēlāk Francisks norādīja, ka nav taisnīgi saukt par komunistiem priesterus, vai bīskapus, kuri runā par nabadzīgajiem.

Svētais Pāvils rīko kolektes vākšanu Korintas Baznīcā par labu Jeruzalemes Baznīcai, kas dzīvo trūkumā. Vadoties pēc šīsdienas pirmā lasījuma, pāvests sprediķī uzkavējās pie „nabadzības teoloģijas”. Viņš atzīmēja, ka šodien, tāpat kā agrāk, nabadzība ir vārds, kas rada samulsumu. Daudzreiz var dzirdēt: „Bet šis priesteris par nabadzību runā pārāk daudz, šis bīskaps runā daudz par nabadzību, šis kristietis, šī klostermāsa runā par nabadzību... Viņi līdzinās komunistiem, vai ne?” „Taču nabadzība ir Evaņģēlija centrā. Ja mēs izņemtu nabadzību no Evaņģēlija, tad neko nesaprastu no Jēzus vēsts,” atgādināja pāvests.

Svētais Pāvils, runādams par Korintas Baznīcu, izceļ to, kas ir viņu īstā bagātība. „Jūs esat bagāti katrā lietā, gan ticībā, gan vārdos, gan zinībās, gan visādos centienos,” ko esam jums iemācījuši. Tāds pats ir Tautu apustuļa pamudinājums, „tapat kā jūs esat bagāti visā, esiet bagāti arī šajā mīlestības darbā!” „Proti, šai „kolektē”,” paskaidroja Francisks:

„Ja jums ir daudz bagātības sirdī, tad dariet, lai šī, tik lielā bagātība – dedzība, tuvākmīlestība, Dieva Vārds, Dieva pazīšana, nonāk arī kabatās. Tas ir zelta likums. Kad ticība nenonāk kabatās, tad tā nav īsta ticība. Tas ir zelta likums, ko šeit saka Pāvils: „Jūs esat bagāti daudzās lietās, esiet bagāti arī šai mīlestības darbā”. Šeit ir rodams bagātības un nabadzības pretnostatījums. Jeruzalemes Baznīca ir nabadzīga, tā ir nonākusi ekonomiskajās grūtībās, taču tā ir arī bagāta, jo tai pieder Evaņģēlija vēsts dārgmanta. Un šī nabadzīgā Jeruzalemes Baznīca darīja bagātu Korintas Baznīcu ar evaņģēlisko vēsti. Tā dāvāja Evaņģēlija bagātību”.

Sekojot svētā Pāvila pamudinājumam, pāvests teica: „jūs, kas esat ekonomiski bagāti un kas esat bagāti ar daudzām lietām, bijāt nabadzīgi bez Evaņģēlija vēsts, bet esat bagātinājuši Jeruzalemes Baznīcu, vairojot Dieva tautu”. „No nabadzības nāk bagātība,” piebilda Francisks. „Tā ir savstarpēja apmaiņa.” Lūk, tas ir „nabadzības teoloģijas” pamats. Jēzus Kristus, būdams bagāts, sevi padarīja par nabadzīgu, Viņš pazeminājās mūsu dēļ. Lūk, šeit ir pirmās Kalna svētības nozīme: „Svētīgi nabadzīgie garā!” Tātad, būt nabadzīgam, nozīmē ļaut sevi bagātināt ar Kristus nabadzību un negribēt būt bagātam ar citām „bagātībām”, ar tām, kuras nav no Kristus:

„Kad sniedzam palīdzību nabagiem, mēs nedarām labdarības darbu. Tas ir labi, cilvēcīgi, labadarības darbi ir laba un cilvēcīga lieta, taču tā nav kristīgā nabadzība, ko vēlas Pāvils, ko Pāvils sludina. Kristīgā nabadzība ir tā, ka es dodu no sevis, nevis no tā, kas man paliek pāri. Dodu nabadzīgajam arī tad, kad man pašam tas būtu nepieciešams, jo zinu, ka viņš mani bagātina. Un kāpēc nabadzīgais mani bagātina? Tāpēc, ka Jēzus teica, ka Viņš pats ir nabadzīgajā”.

„Kad atsakos no kaut kā,” turpināja pāvests, „bet ne tikai no pārpalikuma, lai dotu nabadzīgajam, nabadzīgai kopienai,” tad tas mani bagātina. Kad to daru, Jēzus darbojas manī, un Viņš darbojas arī nabadzīgajā, lai mani bagātinātu tad, kad to daru”:

„Tā ir nabadzības teoloģija. Tas ir tāpēc, ka nabadzība ir Evaņģēlija centrā. Tā nav ideoloģija. Tieši šis noslēpums, Kristus noslēpums, kurš pazeminājās, pazemojās, kļuva nabadzīgs, lai mūs bagātinātu. Tādējādi saprotam, kāpēc pirmā no Kalna svētībām ir „Svētīgi nabadzīgie garā!” Būt nabadzīgam garā, nozīmē iet pa šo Kunga ceļu: Kunga nabadzība, kurš pazeminās tiktāl, ka mums tagad, šai upurī, kļūst par „maizi”. Viņš turpina pazemināties Baznīcas vēsturē, savu ciešanu piemiņā, savu pazemojumu piemiņā, savas pazemināšanās piemiņā, savas nabadzības piemiņā, un no šīs „maizes” Viņš mūs bagātina.”

I. Šteinerte/VR