Izskaust "noklusētās vienošanās", kas apdraud cilvēku dzīvības!

Audiencē pie pāvesta 15. jūnijā bija ieradušies Palīdzības organizāciju Austrumu Katoļu kopienām apvienības (ROACO) pārstāvji. Apvienība, kas darbojas Svētā Krēsla ietvaros, ar pāvestu tiekas ik gadus. Francisks atcerējās, ka pagājušajā gadā šī tikšanās notika dažas dienas pirms viņa ceļojuma uz Svēto Zemi. „Visi vēlējāmies, lai izlīgšanas sēkla nestu aizvien vairāk augļu,” sacīja pāvests. Diemžēl, viņam nācās atzīmēt, ka Tuvajos Austrumos cilvēku sirdīs joprojām valda ziemas stingums, kurš, šķiet nekad nebeigsies. Šo pārstaigā daudzu patvēruma meklētāju soļi, un slaka daudzu vīriešu un sieviešu, tai skaitā, kristiešu, asinis, kas tiek vajāti ticības dēļ.

Nesen notikušajā ceļojumā uz Irāku apvienības parstāvji ir skatījuši konkrētu cilvēku sejas, jo īpaši tos, kas izkaisīti Ninives līdzenumā. Pāvests atzīmēja, ka pēdējo mēnešu drāma, šķiet, ir pavērusi pasaules acis, apzinoties tūkstoš gadiem ilgo kristiešu klātbūtni Tuvajos Austrumos. Ir vairojušās palīdzības iniciatīvas tiem, ko skārusi vardarbība. Tomēr, Francisks norādīja, ka ir daudz kas jādara, lai izskaustu tās „noklusētās vienošanās”, kuru rezultātā tūkstošiem cilvēku, tai skaitā bērnu dzīvības, šķiet, uz svaru kausiem sver mazāk nekā nafta un ieroči. Tai pašā laikā, kamēr tiek sludināts miers un taisnība, tiek tolerēts arī, ka šais zemēs darbojas nāves sējēji. Pāvests aicināja  Palīdzības organizāciju Austrumu Katoļu kopienām apvienību darīt zināmus to cilvēku vārdus, kas bradā citu cilvēku cieņu.

Šais dienās apvienība ROACO īpašu uzmanību veltīs Etiopijai, Eritrejai un Armēnijai. Senajām kristiešu kopienām, jo īpaši jauniešiem šais zemēs pāvests aicināja dāvāt cerības un izaugsmes apvāršņus. Bez tām nespēs partrūkt migrācijas plūsma, kas no Āfrikas Raga zemēm dodas ceļā, lai, riskējot ar dzīvību, sasniegtu Vidusjūras krastus. Arī, Armēnija – pirmā zeme, kas saņēma Kristību, ir bagāta ne vien ar kultūras un ticības vēsturi, bet arī ar milzīgo mocekļu skaitu. Pāvests pamudināja atbalstīt Baznīcu šai zemē un dot ieguldījumu visu Kristum ticīgo gājumā pretim vienotībai.

Uzrunu tiem, kas rūpējas par palīdzību Austrumu Baznīcām, pāvests noslēdza ar svētā Efrēma vārdiem: „Pieņem, Karali, mūsu ziedojumu, un apmaiņā pret to dāvā mums pestīšanu. Samierini izpostītās zemes, atjauno nodedzinātās baznīcas, lai tad, kad iestāsies lielais miers, varam Tev novīt lielu kroni no ziediem, kas nāk no visām pusēm, un kronēt Tevi par Miera Kungu!”

I. Šteinerte/VR