Trūcīgās ģimenes – īsta cilvēcības skola

Daudzas ģimenes, kuras dzīvo nabadzībā un trūkumā, ir īsta cilvēcības skola, kas sargā sabiedrību no barbarisma – norādīja pāvests 3. jūnija trešdienas vispārējās audiences laikā, katehēžu cikla par ģimeni ietvarā. Šoreiz viņš pievērsās vienam no pārbaudījumiem, kas skar ģimenes, proti, nabadzībai. Nereti tā iedragā ģimenes saites. Ja tētim nav darbam, mammai nav darba , tad ģimene cieš un tās saites vājinās. Tur, kur valda trūkums, visvairāk cieš bērni, kuriem tik ļoti ir vajadzīga mīlestība un ģimenes siltums – sacīja Svētais tēvs. Darīsim visu iespējamo, lai palīdzētu ģimenēm iet uz priekšu un pārvarēt nabadzības pārbaudījumu, kas skar arī ģimeniskās saites – viņš mudināja.

Pāvests atzina, ka daudzviet valda liela nabadzība. To var redzēt gan lielpilsētu perifērijās, gan arī lauku rajonos. Situāciju vēl vairāk pasliktina kari. Tie īpaši smagi skar civiliedzīvotājus un ģimenes. Tas ir briesmīgi! Karš ir ikvienas nabadzības cēlonis. Tomēr neraugoties uz nabadzību un trūkumu, daudzas ģimenes cenšas dzīvot personas cienīgu dzīvi, bieži vien pilnībā paļaujoties uz Dieva žēlastību un svētību. Francisks norādīja, ka tas mums visiem var kalpot par mācību. Taču šī mācība nedrīkst attaisnot mūsu vienaldzību! Tieši pretēji, mums jākaunas par to, ka tik daudzi cilvēki cieš trūkumu. Patiesībā, mums vajadzētu noliekt galvas šo trūcīgo ģimeņu priekšā, kuras turpina izglītot bērnus, iet uz priekšu, saglabā sirds siltumu un dzīvo ar cieņu. Viņas ir īsta cilvēcības skola, kas sargā pasauli no barbarisma.

Kas tad mums paliek, ja padodamies Cēzara un mamonas šantāžai, vardarbībai un naudai, un atsakāmies no mīlošajām ģimenes saitēm? – jautāja pāvests. Jaunu sabiedrisko ētiku ieraudzīsim tikai tad, kad sabiedrības amatpersonas pārkārtos sociālās saites, sākot ar cīņu pret apburto loku starp ģimeni un nabadzību, kas ved pie barbarisma. Francisks norādīja, ka šodienas ekonomika bieži vien ir vērsta uz individuālo labklājību un plašā mērā izmanto ģimenes, graujot to saites. Ekonomika un politika nereti ir rijīgas. Runājot par nabadzību, nevar runāt tikai par materiālo trūkumu. Tas nav tikai maizes jautājums – teica Svētais tēvs. Runa ir par darbu, par izglītību, par veselības aprūpi, par siltumu ģimenē. Ja tā visa trūkst, tad vājinās pašas ģimenes saites. Sociālais trūkums dod lielu triecienu ģimenei un dažreiz to iznīcina! Darba zaudēšana var kļūt par lielu pārbaudījumu arī pāra attiecībām.

Pāvests norādīja, ka materiālajiem faktoriem pievienojas arī kaitējums, kādu ģimenēm nodara masu mediju izplatītie pseido modeļi, kas tiek balstīti uz patēriņu un izrādīšanās kultu. Svētais tēvs apliecināja, ka Baznīca ir līdzās un atbalsta visus trūkumcietējus. Neatlaidīgi lūgsim Kungu, lai Viņš mūs sapurina, lai mūsu kristīgās ģimenes kļūtu par ģimeniskā tuvuma revolūcijas galvenajiem virzītājspēkiem – mudināja Francisks, uzsverot, ka šī „revolūcija” šodien ir ļoti nepieciešama. Svētais tēvs aicināja katru aizdomāties par konkrētām ģimenēm, kuras šodien ir skāris trūkuma pārbaudījums, nenicināt nabagus, saredzēt viņu izstieptās rokas un atbildēt viņu saucieniem pēc palīdzības – rīkoties tā, lai nabagiem nevajadzētu adresēt mums lāstus vai pārmetumus, jo, pretējā gadījumā, to pašu dzirdēsim arī no Kunga. Trūkumcietēju un nabagu spriedums ir Dieva sprieduma priekšvēstnesis (sal. Mt 25, 31-46).

J. Evertovskis / VR