No atmestā Dievs liek izrietēt pestīšanai

„Daudzreiz Jēzum esam teikuši „ej prom!”, neatzīstot Viņu tad, kad piedzīvojam neveiksmi. Taču Dieva mīlestības uzvara izpaužas tieši šķietamajā Viņa Dēla krusta „neveiksmē” – sacīja pāvests šīrīta Svētajā Misē. Līdz 8. jūnijam Franciska vadītās Euharistijas svinības Svētās Martas kapelā kopā ar ticīgajiem nenotiks.

Pirms uzsākt nedēļu ilgu pārtraukumu publisko rīta dievkalpojumu svinēšanā, pāvests, izmantojot šīsdienas Evaņģēliju, runāja par ļaunajiem vīna dārza strādniekiem un par namdaru atmesto akmeni, kas kļuva par pamatakmeni. "Dievs ceļ uz vājuma," teica Francisks.

„Pravieši, Dieva cilvēki, kuri runāja uz tautu, bet kurus tauta neklausījās, kļūst par Viņa godību. Dēls, pēdējais sūtītais, kurš tika atmests, notiesāts, neuzklausīts un nogalināts, kļuva par stūrakmeni. Šī vēsture, kas sākas ar mīlestības sapni, un līdzinās mīlestības stāstam, bet vēlāk, šķiet, noslēdzas ar izgāšanos, īstenībā beidzas ar Dieva lielo mīlestību, kas no atmestā liek izrietēt pestīšanai – caur savu Dēlu, kas tika atmests, Viņš mūs visus izglābj.”

Pāvests norādīja, ka šeit „neveiksmes”, „izgāšanās” loģika tiek apgāzta. Jēzus, citējot Svētos Rakstus, atgādina tautas vecākajiem: „Akmens, ko namdari atmeta, ir kļuvis par stūrakmeni. Tas ir Kunga darbs, un tas ir brīnums mūsu acīs.” Francisks atzina, ka ir skaisti lasīt Bībeli, tai skaitā arī par Dieva „raudāšanu”, kad Tēvs „raud” par nepaklausīgo tautu, kura pati vēlas kļūt par „dievu”.

„Mūsu pestīšanas ceļš ir daudzu izgāšanos ceļš. Arī pēdējā, krusta izgāšanās, ir skandāls. Taču tieši tur mīlestība uzvar. Un tā vēsture, kas sākas ar mīlestības sapni un turpinās ar izgāšanos, beidzas ar mīlestības uzvaru – ar Kristus krustu. Mums nevajadzētu aizmirst šo ceļu – smago ceļu. Arī mūsējo! Ja katrs no mums izdarīs sirdsapziņas izmeklēšanu, tad redzēs, cik reizes, cik daudzas reizes ir padzinis praviešus. Cik daudzas reizes ir teicis Jēzum: „Ej prom!”, cik daudzas reizes ir gribējis atpestīt pats sevi, cik daudzas reizes esam domājuši, ka esam bijuši taisnīgie.”

Francisks aicināja neaizmirst, ka Dēla nāvē krustā izpaužas Dieva mīlestība pret savu tautu. Svētais tēvs teica, ka mums visiem nāks par labu atcerēties šo mīlestības vēsturi, kas šķiet izgāzusies, bet beigās uzvar. Savā dzīvē esam aicināti atcerēties arī mīlestības sēklu, ko Dievs ir iesējis mūsos, un padomāt, kā tai esam ļāvuši augt.

I. Šteinerte/VR