Francisku apciemo slimi bērni un viņu vecāki

Piektdienas vakarā Svētās Martas nama kapelā Francisks tikās ar slimiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem. Klāt bija arī palīdzes no UNITALSI apvienības. „Kāpēc bērni cieš?” Pāvests teica, ka uz šo jautājumu Kungs nedod atbildes, taču Viņš uz tiem skatās un tas dod spēku. Vienīgais skaidrojums, ko Dievs var dot, ir: „Arī mans Dēls ir cietis.” Taču svarīgāks par skaidrojumu ir Tēva mīlestības skatiens.

Francisks atzina, ka arī viņš, neraugoties uz to, ka ir bīskaps, kurš daudz studējis teoloģiju, šai sakarā neko nespēj teikt. Svētā Trīsvienība, Euharistija, Dieva žēlastība, bērnu ciešanas – tas viss ir noslēpums. Bet noslēpumā var ienākt tikai tad, kad Tēvs mūs uzlūko ar mīlestības skatienu.

„Daudzreiz savā dzīvē man ir pietrūcis drosmes, bet jūsu piemērs man ir nācis par labu,” teica pāvests slimo bērnu vecākiem, kuri ir uzdrošinājušies laist viņus pasaulē, apzinoties dzīvības vērtību, un nav atteikušies no viņiem, kā mafijas locekļi, kas ir gatavi novākt jebkuru, kurš tiem traucē.

Francisks atcerējās, ka daži slimo bērnu vecāki viņam ir atzinušies savās raizēs par to, ka viņiem pašiem nomirstot, šis bērns paliks viens, tāpēc tie lūguši Dievu vispirms paņemt bērnu. „Lai bērns nepaliek šai pasaulē viens – tā ir mīlestība,” atzina pāvests. „Patiešām, nezinu, ko jums vairāk teikt. Arī man nav atbilžu,” sacīja Svētais tēvs. Viņš novēlēja, lai Kungs dod nepieciešamo mierinājumu bērniem un viņu vecākiem un pastāstīja kādu stāstu:

„Kāds bērns ārā spēlējās. Tētis viņu uzlūkoja no trešā stāva loga un redzēja, ka bērns gribēja izkustināt lielu akmeni, taču nespēja, jo akmens bija ļoti smags. Lai to izkustinātu, bērns aizgāja paņemt dzelzs instrumentu, taču arī ar to akmeni nebija iespējams izkustināt. Tad bērns pasauca savus draugus, bet izkustināt akmeni neizdevās arī kopā ar viņiem. Beigās tēvs nokāpa lejā un, pielietodams dzelzs instrumentu un daudz spēka, akmeni izcēla, atbrīvodams bērniem rotaļu laukumu. Tad dēls tēvam pārmeta: „Tu taču redzēji, ka es nespēju akemeni izkustināt, kāpēc nenāci palīgā tūlīt?” „Tāpēc, ka tu mani nesauci!” skanēja tēva atbilde.

Izmantojot šo stāstu, pāvests aicināja neaizmirst lūgt Kungu, jo Viņš zinās kad un kā iejaukties, un tas kalpos par mierinājumu.

I. Šteinerte/VR