Noslēdzies Mazo franciskāņu brāļu ordeņa ģenerālkapituls

Romā noslēdzies Mazo franciskāņu brāļu ordeņa ģenerālkapituls. Otrdien, 26. maijā, tā dalībnieki tikās ar pāvestu Francisku. Kā, uzrunājot Svēto tēvu, pastāstīja Mazo franciskāņu brāļu ordeņa ģenerālpriekšnieks Maikls Perijs, ordeņa ģenerālkapitula temats bija „Brāļi” un „mazie” mūsu dienās”. Ordeņa vadītājs atzina, ka šī sākotnējā „mazuma” un „nabadzības” harizma šodien ir daudz ko zaudējusi, jo īpaši diskutējamu ekonomisko izvēļu dēļ.

Pāvests, vēršoties pie franciskāņiem izcēla divus jēdzienus, kas ietverti ordeņa nosaukumā un kurus jau pieminēja ģenerālrpriekšnieks Perijs, proti, „mazums” un „brālīgums”. „Mazums” aicina justies maziem Dieva priekšā, pilnīgi uzticēties Viņa bezgalīgajai žēlsirdībai. Pāvests atzīmēja, ka žēlsirdības perspektīva nav saprotama tiem, kas neatzīst sevi par „maziem”, nabadzīgiem un grēciniekiem Dieva priekšā. Jo vairāk to apzināmies, jo vairāk esam atvērti pestīšanai. Jo vairāk apzināmies, ka esam grēcinieki, jo vairāk esam gatavi būt atpestītiem. „Mazums” nozīmē iziet arī no sevis, no savām shēmām un personīgā skatījuma, tas nozīmē iet tālāk par struktūrām, kaut arī tās ir nepieciešamas, ja tiek izmantotas prātīgi.

Arī „brālīguma” dimensija būtiskā veidā pieder evaņģēliskajai liecībai. Sākotnējā Baznīcā kristieši dzīvoja tik liela brālīguma garā, ka kļuva par pievilcīgu vienotības un tuvākmīlestības zīmi arī citiem. Pāvests uzsvēra, ka Mazie franciskāņu brāļi ir aicināti izpaust šo konkrēto brālīgumu ar savstarpējas uzticības atgūšanu – viņš pasvītroja šos vārdus „savstarpējas uzticības atgūšanu” –  attiecībās ar cilvēkiem, lai pasaule redz un ietic, atzīstot, ka Kristus mīlestība dziedina brūces un vieno.

Šai perspektīvā Francisks atzīmēja, ka ir svarīgi atgūt apziņu par to, ka brāļi ir žēlsirdības, izlīgšanas un miera nesēji. „Šo, savu aicinājumu un misiju spēsiet labāk īstenot, ja aizvien vairāk kļūsiet reliģiskā kopiena, kas „iziet uz āru,”” teica pāvests franciskāņiem. Viņš norādīja arī, ka svarīgi ir dzīvot kristīgo un reliģisko dzīvi, neizniekojot to strīdos un nevajadzīgā pļāpāšanā, bet attīstot nopietnu dialogu ar visiem, esot lēnprātīgiem, rāmiem, pazemīgiem, pieticīgiem, sludinot mieru un samierinoties ar to, kas tiek dots. Tas prasa arī caurskatāmu, ētisku un solidāru labumu sadali. „Ja, turpretim, esat pieķērušies labumiem un šīspasaules bagātībām, un savu drošību saliekat tajos, tad tieši Kungs būs tas, kurš jūs atbrīvos no šī pasaulīguma gara, lai saglabātu dārgo „mazuma” un „nabadzības” mantojumu, uz kuru Viņš jūs ir aicinājis ar svētā Franciska starpniecību,” teica pāvests Francisks. „Esiet nabadzīgi un mazi pēc savas brīvas izvēles, vai arī jums viss tiks atņemts!” pamudināja Svētais tēvs.

Uzrunas noslēgumā Francisks atcerējās kardināla Kvarračino teikto, ka pasaulē, vismaz pāvesta dzimtajā Argentīnā, pastāv cilvēki, tai skaitā katoļticīgie, kuri mēdz veltīt kādu asu piezīmi garāmejošam priesterim sutanā, taču nekad, nekad tie neapsaukā franciskāni, kurš tērpies habitā. Kāpēc? „Tāpēc,” teica pāvests franciskāņu brāļiem, „ka jūs esat iemantojuši cieņu ar  savu „mazumu”, ar „brālīgumu”, ar lēnprātību, pazemību, nabadzību.” Svētais tēvs aicināja glabāt un nekad nepazaudēt šos tikumus, un atgādināja, ka Dieva tauta franciskāņus mīl un vēl tiem labu.

I. Šteinerte/VR