Saderināšanās laiks – mīlestības un atbildības skola

Laulība ir mīlestības derība starp vīrieti un sievieti, un tās pamatā ir abu brīvais un apzinātais lēmums, bet nevis tikai savstarpējā pievilcība un jūtas. Tāpēc ļoti liela nozīme ir saderināšanās laikam – norādīja pāvests, uzrunājot uz trešdienas vispārējo audienci Svētā Pētera laukumā sanākušos svētceļniekus. Turpinot katehēzi par ģimeni, 27. maijā Francisks pievērsās saderināšanās jautājumam. Mīlestība nav psihiskās un fiziskās labsajūtas „bagātinātājs”. Mīlestības derība starp vīrieti un sievieti nav improvizējama lieta – viņš atgādināja. Tāpēc miesīgajām saitēm nevajadzētu pieiet vieglprātīgi, jo šāda pieeja rada nopietnus ievainojumus cilvēka garam. Šodien daudzi pāri vienkārši dzīvo kopā, bet tā pa īstam viens otru nemaz nepazīst.

Pāvests skaidroja, ka saderināšanās ir nopietna darba laiks. Tas ir laiks, kad vīrietis un sieviete viens otru labāk iepazīst un pieaug savstarpējā mīlestībā. To nevajadzētu mazvērtēt – viņš sacīja. Mīlestības derība tiks noslēgta uz visu dzīvi. Tādas „ekspres” laulības nepastāv. Pie mīlestības ir jāstrādā abiem. Mīlestību ir jākopj. No divām dzīvēm izveidot vienu dzīvi nav joka lieta. Tas ir gandrīz vai brīnums. Tas ir brīvības un sirds brīnums, kura pamatā ir ticība un uzticēšanās. Tā kā mūsu „jūtu koordinātas” šodien ir kļuvušas neskaidras, tad ir vajadzīgi zināmi pūliņi. Tas, kurš grib visu un uzreiz, ļoti ātri, jau pie pirmajām mazākajām grūtībām, padodas un „met plinti krūmos” – atzina Francisks. Tādam cilvēkam pietrūkst noturības, uzticēšanās, sevis atdeves. Viņš grib baudīt, grib „patērēt” mīlestību kā kādu psiho-fiziskās labsajūtas „bagātināju”. Taču mīlestība nav nekāds labsajūtas vai uztura bagātinātājs! Mīlestība ir jākopj. Tāpēc saderināšanās laiks ir ideāls tam, lai kopā sargātu to, ko nekad nevarēs ne nopirkt, ne pārdot, proti, mīlestību starp nākamajiem laulātajiem. Turpinot, pāvests uzsvēra, ka Baznīca savā gudrībā saglabā atšķirību starp saderināšanos un laulību. „Tas nav viens un tas pats. Tāpēc būsim uzmanīgi un nepanicināsim vieglprātīgi šo gudro mācību, kuras pamatā ir arī laimīgo laulāto mīlestības pieredze. Spēcīgo miesas simbolu rokās ir dvēseles atslēgas: miesas saiknēm nedrīkstam pieiet vieglprātīgi, jo tādā veidā dziļi ievainosim garu (sal. 1 Kor 6, 15-20)”.

Francisks atgādināja, ka saderināšanās laiks ir nobriešanas mīlestībā laiks. Tāpēc liela nozīme ir pirmslaulību kursiem. Nereti sākotnēji pāri ierodas uz šādiem kursiem pret savu gribu, domājot, priekš kam tie vajadzīgi, jo viņi tāpat jau visu zinot, bet pēc tam atklāj, cik ļoti tie ir noderīgi. Viņiem tiek dota iespēja pievērsties ļoti būtiskām lietām, tās nebanalizējot, kā arī labāk citam citu iepazīt. Pat tie, kuri gadiem ilgi dzīvo kopā bez laulības, tā pa īstam viens otru nemaz nepazīst. Tas var izklausīties dīvaini, bet pieredze rāda, ka tā ir patiesība – atzina pāvests. Viņš norādīja, ka gatavojoties laulībām, ļoti liela nozīme ir kristīgo laulāto pāru sniegtajai liecībai, pašu saderināto lūgšanas dzīvei, Bībeles lasīšanai, regulārai grēksūdzei un Svētās Komūnijas pieņemšanai, kā arī brālībai ar nabagiem. Tādā veidā vīrietis un sieviete sagatavosies laimīgai laulības dzīvei. Nobriešana notiek maz pamazām. Saderināšanās var kļūt par iniciācijas jeb ievadīšanas laiku – norādīja pāvests. Kur viņi tiek ievadīti? Kam viņi sagatavojas? Viņi sagatavojas pārsteigumam, tas ir, garīgo dāvanu saņemšanai, ar kādām Kungs, caur Baznīcu, apveltī jauno ģimeni. Noslēgumā Svētais tēvs aicināja ticīgos lūgt Svēto Ģimeni, lai visi saderinātie izprastu šī posma skaistumu.

J. Evertovskis / VR