Nav patīkami redzēt kristieti, kurš grib sekot Jēzum un pasaulīgumam

„Nav patīkami redzēt kristieti, kurš grib sekot Jēzum un pasaulīgumam,” teica pāvests otrdienas rīta Svētajā Misē. Viņš uzsvēra, ka kristieša uzdevums ir izdarīt radikālu izvēli un nav iespējama kristietība pa pusei, nav iespējams „savienot zemi un debesis”.

Pēteris prasa Jēzum, ko mācekļi iegūtu, Viņam sekojot. Tas ir jautājums, kas atskan pēc tam, kad Kungs lika bagātajam jauneklim pārdot visus savus īpašumus un atdot tos nabagiem. Savu homīliju Francisks attīstīja, vadoties pēc šī dialoga, kuram ir liela aktualitāte.

Svētais tēvs atzīmēja, ka Jēzus atbild citādā veidā, nekā to bija gaidījuši mācekļi. Viņš nerunā par bagātībām, apsola Debesu valstību, taču ar vajāšanām, ar krustu:

„Tāpēc, kad kristietis ir pieķēries bagātībām, viņš izskatās nožēlojami, jo vēlas divas lietas – debesis un zemi. Tas ir stūrakmens. Tas ir tas, ko saka Jēzus: krusts, vajāšanas. Tas nozīmē noliegt sevi, katru dienu sastapties ar krustu... Mācekļiem bija šis kārdinājums – sekot Jēzum un domāt par to, ar ko šī lieta vainagosies. Atcerēsimies Jēkaba un Jāņa mammu, kad viņa lūdza labu amatu saviem dēliem: „Šo padari par pirmo ministru un to otro par ekonomikas ministru... Sekošanu Jēzum viņa uztvēra pasaulīgā veidā”.

Francisks atzīmēja, ka mācekļu sirdis tika šķīstītas līdz pat Vasarsvētkiem, kad viņi visu saprata. Beznosacījumu sekošana Jēzum ir atbilde Viņa beznosacījumu mīlestībai un pestīšanai. Ja vēlas iet gan ar Jēzu, gan pasauli, gan ar nabadzību, gan ar bagātībām, tad tā ir kristietība pa pusei, kas vēlas saņemt materiālu atlīdzinājumu. Tas ir pasaulīgais gars.

Atsaucoties uz pravieti Eliju, pāvests teica, ka šāds kristietis klibo ar abām kājām, jo viņš nezina, ko grib. Svētais tēvs norādīja, ka lai to saprastu, ir jāatceras, ka Jēzus mums ir pasludinājis, ka pirmie būs pēdējie un pēdējie pirmie, proti, tam, kurš ir lielākais, ir jākļūst par kalpu, par vismazāko no visiem.

„Sekot Jēzum cilvēciskā skatījumā nav izdevīgi. Tas nozīmē kalpot. To darīja Viņš, un ja Kungs tev dod iespēju būt pirmajam, tad tev ir jāuzvedas kā pēdējam, proti, jākalpo. Un ja Kungs tev dod iespēju baudīt materiālos labumus, tad tev ar tiem ir jākalpo citiem. Pastāv trīs pakāpes, kas attālina no Jēzus: bagātības, iedomība un lepnība. Tāpēc bagātības ir ļoti bīstamas, jo tās tūlīt ved pie iedomības un tu sāc domāt, ka esi svarīgs. Un, kad tu tici, ka esi svarīgs, kad pacel galvu, tu kļūsti zaudētājs.”

Kunga norādītais ceļš ir atbrīvošanās no materiālajiem labumiem, tāpat kā to darīja Viņš. Pāvests atzīmēja, ka Jēzum šis darbs ar mācekļiem prasīja daudz, daudz laika, jo viņi labi nesaprata. Arī mūs pāvests aicināja Viņam lūgt: „Iemāci mums šo ceļu, šo kalpošanas zinātni! Iemāci šo pazemības zinātni! Iemāci šo zinātni būt pēdējiem, lai kalpotu brāļiem un māsām Baznīcā!”

„Nav patīkami redzēt kristieti, vai tas būtu lajs, vai konsakrētā persona, vai bīskaps, vēlamies divas lietas: sekot Jēzum un materiālajiem labumiem, sekot Jēzum un pasaulīgumam. Tā ir pretēja liecība, kas cilvēkus attālina no Jēzus. Turpināsim Euharistijas svinības, domājot par Pētera jautājumu: „Mēs visu atstājām, kā Tu mums par to atlīdzināsi?” un domājot arī par Jēzus atbildi. Cena, ko Viņš mums dos, ir līdzināšanās Viņam. Tā būs alga. Liela alga – līdzināties Jēzum!

I. Šteinerte/VR