Pieķeršanās bagātībām ir sākums visa veida nekārtībām

Jādara tā, lai bagātības kalpotu kopējam labumam – sacīja Francisks pirmdienas rīta Svētās Mises laikā. Ja mums pieder daudzi materiālie labumi, bet tos izmantojam egoistiski, tad mēs ciešam skumjas, zaudējam cerību un panākam, ka plašumā vēršas dažāda veida lielākas vai mazākas nekārtības un korupcija. Evaņģēlijā lasām par bagāto jaunekli, kurš satiek Jēzu, apliecina, ka ir vienmēr bijis uzticīgs baušļiem, un jautā, kā vēl viņam trūkst. Kad Jēzus aicina viņu pārdot savas bagātības, izdalīt naudu nabagiem un sekot Viņam, jaunekļa sākotnējo entuziasmu un prieku nomaina skumjas un noslēgšanās sevī. Svētajos Rakstos ir teikts, ka dzirdot šos Jēzus vārdus, viņš aizgāja noskumis. Pāvests norādīja, ka šo skumju iemesls bija nevēlēšanās atteikties no savām bagātībām.

Piesaistīšanās bagātībām – turpināja Svētais tēvs – ir sākums visa veida korupcijai: nekārtībām personīgajā dzīvē, korupcijai biznesā, arī mazai korupcijai tirdzniedzībā, kad tiek „nošmaukti” 50 grami no svara, politiskajai korupcijai, nekārtībām izglītībā… Kāpēc? Tāpēc ka tie, kuri dzīvo piesaistījušies savai varai un savām bagātībām, maldīgi domā, ka atrodas paradīzē. Viņi ir noslēgti, viņiem nav apvāršņu, nav cerības. Beigās tiem tik un tā būs visu jāatstāj.

Francisks atzina, ka bagātības mūs spēj piesaistīt un liek domāt, ka esam nonākuši šīs pasaules paradīzē. Taču, īstenībā, šādai paradīzei nav apvāršņa. Dzīvot bez apvāršņa nozīmē dzīvot sterilu dzīvi. Dzīve bez cerības ir skumja dzīve. Piesaistīšanās bagātībām padara mūs skumīgus un rada bezjēdzības sajūtu. Šeit es nerunāju par bagātību pareizu pārvaldīšanu, jo bagātības ir kopējam, visu cilvēku labumam – piebilda Svētais tēvs. Ja kādam Kungs dod bagātības, tad tas ir visu labumam, nevis tikai sev, nevis, lai tās ieslēgtu savā sirdī, kas noved pie korupcijas un izraisa skumjas.

Francisks uzsvēra, ka bagātības atņem nesavtību, prieku, entuziasmu. Tās noved mūs pie domas, ka esam vareni kā Dievs, un beigās atņem cerību. Tomēr Jēzus mums parāda, kādai jābūt pareizajai attieksmei pret materiālo labumu pārpilnību un bagātību. Pareizā attieksme ir saistīta ar pirmo svētību: „Svētīgi garā nabadzīgie”. Mēs esam aicināti nepiesaistīties bagātībām un dzīvot tā, lai ar tām kalpotu kopējam labumam. Tas ir vienīgais veids. Atvērt rokas, atvērt sirdi, atvērt apvārsni. Ja tava roka ir aizvērta un tava sirds ir aizslēgta, tev nav apvāršņu, tu neredzi citus, kuri atrodas trūkumā, un tu beigsi savu dzīvi kā tas, kurš rīkoja smalkas dzīres un ģērbās luksusa drānās, proti, beigsi savu dzīvi tālu no Dieva – sacīja Francisks.

J. Evertovskis / VR