Pāvests tiekas ar Itālijas kristīgo strādnieku apvienību

Svētais tēvs sestdien tikās ar Itālijas kristīgo strādnieku apvienības locekļiem, kas bija ieradušies apmēram 7000 cilvēku lielā sastāvā. Šogad aprit 70 gadi, kopš apvienības dibināšanas. Francisks teica, ka šodien pie tās durvīm klauvē jauni izaicinājumi, kas prasa jaunas un kvalificētas atbildes. Globālajā pasaulē vēl nepieredzēti strauji un plaši aug nevienlīdzība. Taču to nedrīkst pieļaut. Pāvests aicināja piedāvāt vienlīdzīgas un solidāras alternatīvas, kas būtu reāli pielietojamas praksē.

Francisks norādīja, ka nedrošība, kas saistās ar darbu, tā dēvētais „melnais darbs” jo īpaši jaunajām paaudzēm liek izjust personas cieņas un cilvēka cienīgas dzīves  trūkumu. Tāpēc pāvests pakavējās pie četrām darba īpašībām. Vispirms pie brīvā darba. Patiesa brīvība nozīmē, ka cilvēks turpina Radītāja darbu. Diemžēl, parāk bieži darbs saistās ar apspiešanu dažādos līmeņos – viens cilvēks apspiež otru, jaunās paverdzinātājorganizācijas apspiež nabadzīgos, sevišķi cieš daudzi bērni un sievietes.

Radošs darbs. Kavējoties pie šīs darba īpašības, Francisks atgādināja, ka ikvienam cilvēkam piemīt spējas no sevis un citiem, ar kuriem viņš strādā kopā, gūt labumu, ko Dievs ir ielicis katra sirdī. Taču tas var notikt, kad cilvēkam tiek ļauts brīvā un radošā darbā izpaust sevi, kas ved pie paša un citu cilvēku ekonomiskās un sociālās izaugsmes.

Darbs, kurā dalīties. „Lai varētu ietekmēt realitāti,” teica pāvests, „sava darba galā ir jāspēj saskatīt otra cilvēka vaigs,” ir jāspēj veidot attiecības, sadarboties ar citiem. Ja otru redzam caur sava egoisma prizmu un uzskatām to par līdzekli, nevis par mērķi, tad darbs zaudē savu sākotnējo jēgu būt par turpinājumu Dieva iesāktajam veikumam, kas ir paredzēts visai cilvēcei, lai katrs varētu smelties no tā labumu.

Solidārs darbs. Runājot par šo darba īpašību, pāvests pievērsa uzmanību daudziem cilvēkiem, kas ir zaudējuši darbu, kas to meklē, lai ģimeni nodrošinātu ar maizi. Šiem cilvēkiem ir jādod atbilde. Ir vajadzīga solidaritāte, jārada jaunas darba vietas.

Uzrunājot Itālijas kristīgo strādnieku apvienību, pāvests pievērsa uzmanību arī tās klātbūtnei ārpus Itālijas. Šodien daudzi jaunieši dodas uz citām zemēm, lai meklētu savai izglītībai un savām iemaņām atbilstošu darbu. Svētais tēvs mudināja tos atbalstīt. „Viņu acīs atradīsiet savu tēvu un vectēvu atspulgu, kuri savulaik devās uz tālām zemēm, lai atrastu darbu,” sacīja emigrantu ģimenes pēctecis Francisks.

Bez tam, pāvests vērsa uzmanību arī uz vidējā iedzīvotāju slāņa kļūšanu nabadzīgākam. „Ir tik maz vajadzīgs, lai šodien paliktu trūcīgi,” viņš teica. Darba zaudēšana, ģimenes loceklis, kurš vairs nespēj sevi uzturēt, slimība un lai cik paradoksāli tas neizklausītos, bērna piedzimšana – tas viss ģimenei var likt slīdēt uz nabadzības pusi. Svētais tēvs aicināja smelties kristīgo iedvesmu, jo īpaši Baznīcas sociālajā mācībā, lai stātos pretim mūsdienu pasaules izaicinājumiem.

I. Šteinerte/VR