Evaņģēlija pieņemšana izmaina cilvēka domāšanu un rīcību

Tieši tad, kad liekas, ka ļaunums un nāve gūst uzvaru, parādās cerība uz Kristu balstītai atjaunotnei. Plosoties naidam un vardarbībai, mēs esam aicināti atbildēt ar piedošanu un mīlestību – raksta pāvests Centrālāfrikas Republikas bīskapiem adresētajā uzrunā. Vizītē „ad Limina Apostolorum” ieradās 10 šīs zemes Baznīcas gani. Tā kā valstī jau aptuveni divus gadus notiek nemieri, kuros iet bojā daudzi civiliedzīvotāji, Francisks apliecina savu garīgo tuvumu un solidaritāti visiem cietušajiem. Viņš norāda, ka nespēja izlīgt un dzīvot mierā ir zīme tam, ka Evaņģēlijs vēl īsti nav iesakņojies cilvēku sirdī. Evaņģēlija patiesa pieņemšana izmaina cilvēka mentalitāti un rīcību – viņš uzsver. Neraugoties uz problēmām, nedrīkst zaudēt drosmi. Tieši pretēji, pateicoties ticībai un cerībai, tām jākļūst par entuziasma un jauna dinamisma avotu.

Lai Evaņģēlijs pilnībā caurauž kristiešu dzīvi, jāstrādā pie kristīgās formācijas un ticības padziļināšanas. Tam jākļūst par bīskapu prioritāro uzdevumu – atgādina pāvests. Tad tas nāks par labu ne tikai Baznīcai, bet arī visai sabiedrībai. Baznīcas ganiem jāizvairās no iejaukšanās politiskajos strīdos, tomēr viņiem pienākas neaizvietojama pravietiska loma. Viņiem jābūt par tādu pamatvērtību kā taisnīgums un patiesība lieciniekiem. Šīs vērtības ir pamats atjaunotnei. Baznīcas ganiem jāveicina dialogs, izlīgšana un mierīga savstarpēja sadzīvošana starp dažādām reliģijām un etniskajām grupām piederīgajiem locekļiem. Viņiem jārūpējas par ticīgo sirdsapziņas veidošanu.

Kas attiecas uz bīskapu rūpēm par priesteriem, Francisks atzīst, ka sodīšana dažreiz ir nepieciešama, tomēr tas ir pēdējais solis. Bez tam, vienmēr jābūt žēlsirdībai atvērtām durvīm. Domājot par nākamajiem priesteriem, liela uzmanība jāpievērš ne tikai viņu intelektuālajai, garīgajai un kopienas dimensijas formācijai, bet arī cilvēciskajai attīstībai un jūtu dzīves izkopšanai, lai viņi spētu izdzīvot ar celibātu saistītās saistības, kur nav pieļaujami nekādi kompromisi. Konsekrētajām personām šis jubilejas gads ir garīgās atjaunotnes, sava aicinājuma un vienotības ar Kristu padziļināšanas iespēja. Visbeidzot, pieskaroties ģimenēm, pāvests atgādina, ka viņas ir vardarbības pirmie upuri. Nereti ģimeni destabilizē un izjauc viena tās locekļa prombūtne, sēras, nabadzība, nesaskaņas un nekārtības. Francisks uzsver, ka ģimene ir ne tikai tā vieta, kur notiek ticības un kristīgo tikumu tālāknodošana, vai ir aicinājumu uz priesterību un klosterdzīvi šūpulis, bet arī labvēlīga vide piedošanas, miera un izlīgšanas kultūras apgūšanai. Tāpēc ir būtiski, lai ģimene tiktu sargāta un aizstāvēta, jo tikai tādā veidā tā varēs nest patiesu labumu visai sabiedrībai un veicināt tajā mieru un harmoniju.

J. Evertovskis / VR