Trīs atslēgas vārdi laimīgai laulības dzīvei

Sadzīvošana ģimenē ir māksla. Tas ir pacietības pilns, taču skaists un aizraujošs ceļš, pa kuru ejot, jāievēro zināmi noteikumi – sacīja pāvests 13. maija katehēzes mācībā par ģimeni. Šos noteikumus var sintētiskā veidā izteikt trīs vārdos: Vai drīkstu? Paldies! Piedod! Uzrunājot Svētā Pētera laukumā uz vispārējo audienci sanākušos svētceļniekus, Francisks pievērsās šiem trim vārdiem, kurus jau bija skaidrojis arī dažās citās tikšanās reizēs. Viņš uzsvēra, ka patiesi mīlot, ir jāprot respektēt otra cilvēka brīvību, pateikties un lūgt piedošanu. Jaunlaulātos viņš mudināja lūgties, lai viņu mājās nekad nepietrūktu mīlestības un savstarpējās sapratnes.

Minētie vārdi paver ceļu laimīgai laulības un ģimenes dzīvei. Tie ir svarīgi, lai ģimenes locekļu starpā valdītu miers – norādīja pāvests. It kā tie ir vienkārši vārdi, bet īstenot tos dzīvē ne vienmēr ir viegli. Tomēr tajos slēpjas milzīgs spēks, kas sargā ģimenes pavardu un palīdz iziet cauri dažādiem pārbaudījumiem un grūtībām. Ja tie tiek aizmirsti, tad ģimenes māja var pat sabrukt. Normāli, katrs labi audzināts cilvēks prot paprasīt atļauju, pateikties un, ja kļūdās, lūdz piedošanu. Savā laikā sv. Francisks no Sales teica, ka laba audzināšana jau ir svētuma pusceļš. Tā ir ļoti svarīga. Tomēr jāprot arī uzmanīties, jo nereti labas manieres var būt tikai maska, aiz kuras slēpjas cietsirdība un vienaldzība pret otru. Aiz skaistām manierēm  var slēpties slikti ieradumi – brīdināja Svētais tēvs. Pat reliģija no tā nav pasargāta. Velns, kas kārdināja Jēzu, likās esam cienīgs kungs, kavalieris un pat teologs, jo viņš citēja Svētos Rakstus. Viņa pieeja bija korekta, bet nodoms ļauns, proti, novirzīt no Dieva mīlestības patiesības.

Pirmā lieta, ko vajadzētu atcerēties, kad gribam kaut ko darīt, būtu prast laipni pajautāt: „Vai drīkstu?” Tas ir svarīgi arī tad, kad domājam, ka mums tāpat ir tiesības uz to vai citu lietu vai darbību. Savstarpējai sadzīvošanai ģimenē šie vārdi ir ļoti nozīmīgi. Tādā veidā mēs respektējam otra cilvēka brīvību un spējam pagaidīt, lai otrs atver savas sirds durvis. Jo intīmāka un dziļāka ir mīlestība, jo tā ir prasīgāka. Šajā sakarā pāvests aicināja ticīgos atcerēties Jēzus vārdus: „Lūk, es stāvu pie durvīm un klauvēju. Ja kāds manu balsi dzirdēs un durvis man atvērs, es ieiešu pie viņa un mielošos kopā ar viņu un viņš kopā ar mani” (Atkl 3, 20). Tātad, arī Jēzus lūdz atļauju ienākt. Neaizmirsīsim to – mudināja Svētais tēvs. Pirms nekā savā ģimenē kaut ko darīt, pajautāsim: „Vai drīkstu? Vai tev patiks, ka es tā darīšu?” Tā ir pieklājība un reizē mīlestība.

Otrkārt, esam aicināti teikt „paldies”. Dažreiz šķiet, ka mūsdienu pasaule aizvien vairāk izceļas ar sliktām manierēm un neglītiem vārdiem. Pieklājība un pateicība tiek uzskatīta pat par vājuma zīmi un izraisa negatīvu attieksmi. Svarīgi jau ģimenē iemācīties pateikties. Ar pateicību un atzinību saistās cilvēka personas cieņa un sociālā taisnība – norādīja pāvests. Bez tam, kas attiecas uz ticīgajiem, tad pateicība ir būtiski saistīta ar ticību. Kristietis, kurš neprot pateikties, ir aizmirsis Dieva pielietoto valodu un izteiksmes veidu. Kad Jēzus izdziedināja desmit lepras slimniekus, tikai viens no viņiem atnāca pateikties (sal. Lk 17, 18). Pateicība ir kā augs, kas aug tikai cēlu dvēseļu zemē – piebilda Francisks.

Treškārt, ģimenes locekļiem jāprot arī teikt „piedod”. Tas nav viegli, bet ir ļoti svarīgi – atzina pāvests. Ne par velti „Tēvs mūsu” lūgšanā, ko mums iemācīja Jēzus, atrodam šos vārdus: „Piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem” (Mt 6, 12). Ja neprotam prasīt piedošanu, tas nozīmē, ka neprotam arī piedot. Mājās, kurās nelūdz piedošanu, sāk pietrūkt gaisa un sastāv ūdeņi. Francisks atzina, ka daudzo ievainojumu iemesls ģimenēs ir šī svarīgā vārda „piedod man” aizmiršana.

„Laulības dzīvē bieži notiek strīdi”, turpināja Svētais tēvs. „Dažreiz arī ‘lido trauki’, bet es jums došu padomu: Nekad nenoslēdziet dienu, neizlīguši mieru! Ieklausieties labi! Vīrs un sieva, esat strīdējušies? Bērni sastrīdējās ar vecākiem? Esat ļoti sastrīdējušies? Tomēr tā nav problēma! Problēma ir tad, ja šīs emocijas saglabājas līdz pat nākamajai dienai. Tāpēc, ja sastrīdaties, nekad nenoslēdziet dienu, neizlīguši mieru ģimenē! Un kā es varu panākt mieru? Vai man jākrīt ceļos? Nē! Pietiek ar pavisam mazu žestu, ar mazu lietiņu, lai ģimenē atgrieztos harmonija. Pietiek ar vienu glāstu! Bez vārdiem. Nekad nebeidziet dienu, neizlīguši mieru! Vai sapratāt? Tas nav viegli, vai ne? Tomēr to jādara! Tādā veidā dzīve būs skaistāka.” Katehēzes mācības noslēgumā pāvests atzina, ka tie ir vienkārši vārdi, kas pirmajā brīdī liek varbūt pasmaidīt. Tomēr kad tos aizmirstam, tas vairs nav smieklīgi. Tāpēc, lai ģimene turētos kopā un lai tai klātos labi, ir svarīgi vienmēr izmantot šos vārdus un nekad neaiziet gulēt, neizlīgušiem.

Vispārējās audiences laikā Francisks atgādināja, ka šodien Baznīca piemin Vissvētākās Jaunavas Marijas parādīšanos trīs bērniem 1917. gadā Fatimā, Portugālē. Viņš aicināja godināt Dievmāti un sekot viņas paraugam. Maija mēnesis ir īpaši veltīts Dievmātei. Tāpēc esam aicināti uzticēt viņai sevi un savas ģimenes, lai mēs tādējādi kļūtu par Dieva žēlsirdības un maiguma instrumentu savu dārgo tuvinieku vidū. Jauniešus Svētais tēvs aicināja izkopt Dievmātes godināšanu ar ikdienas Rožukroņa lūgšanu. Bērniem, kuri šajā laikā iet pie Pirmās Svētās Komūnijas, Francisks vēlēja vienmēr mīlēt Jēzu, uzticēties Viņam un dzīvot draudzībā ar Viņu.

J. Evertovskis / VR