2015-05-08 15:45:00

Diskutēt, lai panāktu vienotību, nevis šķelšanos


„Svētais Gars Baznīcā rada „kustību”, kas var likties kā „sajukums”, taču, ja Gars tiek saņemts ar lūgšanu un dialoga garu, tad tas vienmēr nodibina „vienotību” starp kristiešiem,” teica pāvests šīrīta Svētajā Misē. Francisks to veltīja savai dzimtajai Argentīnai dienā, kad šai zemē tiek svinēti debesīgās aizbildnes, Luhanas Dievmātes svētki.

Pāvests homīlijā atzīmēja, ka nepazīstamais Dievs ir tas, kurš sakustina Baznīcas ūdeņus un vienmēr, kad kristieši, sākot jau no apustuļiem, ir veikuši atklātu dialogu, izvairoties no nodevības un iekšējiem strīdiem, tie ir pratuši atšķirt patiesās lietas, pateicoties Svētā Gara iedvesmai. Vadoties pēc Apustuļu darbu grāmatas, pāvests pievērsās konfrontācijas situācijām, kuras pieredzēja pirmā kristiešu kopiena.

Šīsdienas lasījums vēstī par pirmā Jeruzalemes koncila noslēgumu, kas pēc vairākām nesaskaņām, noteica dažas vienkāršas regulas, ko ievērot tiem, kas pievērsušies Evaņģēlija mācībai. Francisks atgādināja, ka pirms tam bija notikusi cīņa starp kristiešu grupu, kas bija burtiski pieķērusies likumam un vēlējas uzspiest ebrejiem uzliktos nosacījumus jaunajiem kristiešiem, un Pāvilu no Tarsas – pagānu apustuli, kurš stingri pretojās šiem nosacījumiem:

„Kā viņi šo problēmu atrisināja? Tie sapulcējās un katrs izteica savu savu viedokli, savas domas. Viņi diskutēja, taču kā brāļi, nevis kā ienaidnieki. Viņi nestrīdējās, cenšoties uzvarēt, tie nemeklēja civilās varas starpniecību, nenogalināja, lai uzvarētu. Viņi meklēja lūgšanas un dialoga ceļu. Tie, kuri bija pretējās domās, veica dialogu un vienojās. Tas ir Svētā Gara darbs.”

Pāvests norādīja, ka Gars iet harmonijas virzienā. Gala lēmums tika pieņemts saskaņas gaisotnē. Tas ir pamats, uz kura koncila beigās tiek rakstīta vēstule, ko nosūtīt „brāļiem”, kas nāk no „pagānu vidus”. Vēstules saturs ir dalīšanās auglis, kas krietni atšķiras no to cilvēku manipulācijām un shēmām, kas sēj „nezāli”:

„Baznīca, kurā nepastāv šāda veida problēmas, liek man domāt, ka tajā Gars nav īpaši klātesošs. Un Baznīcā, kurā vienmēr strīdas  un ķildojas, un kur brāļi nodod cits citu, Svētā Gara nav pavisam! Gars ir tas, kurš atjauno, kurš vada situāciju, lai virzītos uz priekšu, kurš izveido jaunas telpas, izveido gudrību, ko Jēzus ir apsolījis: „Viņš jums to iemācīs!” Gars ir virzītājs un harmoniskas vienotības veidotājs starp visiem.”

Homīlijas noslēgumā pāvests pievērsa uzmanību frāzei vēstules beigās. Vārdi, kas atklāj kristīgās saskaņas dvēseli, nevis vienkāršu labas gribas aktu, bet Svētā Gara augli. Pāvests teica, ka tas ir tas, ko šodien māca Svēto Rakstu lasījums un uz ko norāda pirmais ekumeniskais koncils: „Svētajam Garam un mums ir labpaticis”. Francisks norādīja, ka tā ir formula, kas mums visiem liek dzīvot saskaņā. Uzsākot Euharistijas svinēšanu, Francisks aicināja lūgties, lai klātesošais Kungs Jēzus vienmēr sūta Svēto Garu katram no mums. Lai Viņš nosūta to Baznīai un lai Baznīca vienmēr prot būt uzticīga „kustībām”, ko veic Svētais Gars.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.