Šveices gvarde – Svētā Krēsla vizītkarte

Šveices gvardi kalpo ne tikai Svētajam tēvam, bet arī visiem svētceļniekiem, kuri ierodas Vatikānā. Viņi ar savu laipnību un profesionalitāti atklāj cilvēkiem mīlestību, kuras avots ir draudzība ar Kristu. Pirmdien, 4. maijā, Francisks pieņēma audiencē Pontifikālās Šveices gvardes locekļus. Šajās dienās Vatikānā katru gadu notiek dažādi pasākumi par piemiņu 147 šveiciešu karavīriem, kuri 1527. gadā varonīgi atdeva savu dzīvību par pāvestu. Trešdien 32 jaunie gvardi nodos zvērestu. Uzrunā Francisks pauda prieku par tikšanos ar karavīriem, jo tādā veidā starp abām pusēm padziļinās tik ļoti svarīgā draudzības saikne. Šī draudzība ir īpaša, jo tā balstās uz Kristus mīlestību, uz šo „lielāko mīlestību”  – viņš uzsvēra. Jāņa evaņģēlijā lasām: „Nevienam nav lielākas mīlestības par to, ja kāds atdod savu dzīvību par saviem draugiem” (15, 13). Svētais tēvs piebilda, ka Baznīcas vēsturē ir bijuši daudzi cilvēki, kuri saprata, ka viņu aicinājums ir tieši šī „lielākā mīlestība”.

Kungs grib veidot savu valstību ar cilvēku līdzdalību, un Viņam ir vajadzīgi izlēmīgi un drosmīgi cilvēki – turpināja pāvests. Kristus kareivis dalās visā ar savu Kungu. Šis aicinājums attiecas arī uz Šveices gvardiem. Viņi ir Kunga biedri. Šveices gvards ir cilvēks, kurš patiesi seko Kungam Jēzum un īpašā veidā mīl Baznīcu. Tas ir kristietis ar neviltotu ticību. Taču kā būt sava aicinājuma augstumos? Šajā sakarā Francisks paskaidroja: „To visu, dārgie jaunieši, arī jūs, tāpat kā katrs kristietis, varat izdzīvot pateicoties Baznīcas sakramentiem – dedzīgi piedaloties Svētajā Misē un regulāri ejot pie grēksūdzes. Jūs to varat izdzīvot, ik dienas lasot Evaņģēliju. To, ko saku visiem, saku arī jums: Vienmēr turiet pie rokas mazu Evaņģēlija grāmatu, lai to lasītu tiklīdz jums radīsies kāds izdevīgs brīdis. Jums palīdzēs arī personīgā lūgšana, īpaši Rožukronis, „goda sardžu” laikā. Jums palīdzēs kalpošana nabagiem, slimajiem, tiem, kuriem ir vajadzīgs kāds uzmundrinājuma vārds”. Pāvests piebilda, ka, dzīvojot saskaņā ar iepriekš sacīto, Šveices gvardi nodod cilvēkiem, ar kuriem viņi ikdienā tiekas, šo „lielāko mīlestību”. Šīs mīlestības avots ir nekas cits kā draudzība ar Kristu. „Jūs, Šveices gvardi, esat Svētā Krēsla ‘vizītkarte’!” – sacīja Francisks un pateicās klātesošajiem gan par nesavtīgo kalpošanu, gan arī lūgšanām.

Šveices gvarde ir dibināta 1505. gadā. Tās sastāvā Vatikānā dienē aptuveni 100 šīs valsts katoļticīgo pilsoņu. Lai varētu kļūt par gvardu, puišiem jābūt pabeigušiem Šveices armijas jaunkareivju skolu, neprecētiem, jaunākiem par 30 gadiem, ar labu veselību un nevainojamu reputāciju. Minimālais dienesta ilgums ir 25 mēneši. Visi bez izņēmuma dzīvo Vatikānā. Stāties laulībā atļauts pēc kaprāļa pakāpes iegūšanas. Daži karavīri, kalpojot Vatikānā, sajūt Kunga aicinājumu uz priesterību vai klosterdzīvi, bet citi, beidzot dienestu, izvēlas laulības ceļu. Gvardu uzdevums ir rūpēties par pāvesta, viņa līdzstrādnieku un Vatikāna ciemiņu drošību, kā arī veikt goda sardzes. „Acrites et fideliter” (Gods un uzticība) – ir Šveices gvardes moto.

J. Evertovskis / VR