Vatikānu apmeklē Upsalas arhibīskape Antje Jackelena

4. maijā Svētais tēvs pieņēma audiencē Zviedrijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas  vadītāju, Upsalas arhibīskapi Antji Jackelenu un viņas vadīto delegāciju. Šajā amatā viņa iecelta 2014. gadā.

„Cienījamā māsa, dārgie draugi,” Francisks vērsās pie ciemiņiem. Svētais tēvs izteica pateicību Dievam, ka pērnajā gadā kristieši varēja atskatīties uz 50 gadu gājumu, kas veikts pēc Vatikāna II koncila ekumeniskā dekrēta „Unitatis Redintegratio” iznākšanas. Līdz ar šo dokumentu Baznīca norādīja, ka nav iespējams novērsties no ekumenisma. Ievērojot laiku zīmes, koncils visus katoļticīgos ir aicinājis uzsākt vienotības ceļu, lai pārvarētu šķelšanos starp kristiešiem, kas ne tikai ir pretrunā ar Kristus gribu, bet ir arī skandāls pasaulei un grauj vissvētāko no kristiešu uzdevumiem – Evaņģēlija sludināšanu katram cilvēkam.

Dekrēts „Unitatis Redintegratio” pauž dziļu cieņu un apbrīnu to brāļu un māsu priekšā, kas ir šķirti un kuriem ikdienā riskējam veltīt maz vērības. Taču patiesībā viņi netiek uztverti kā ienaidnieki, vai konkurenti, bet atzīti par to, kas ir, proti, brāļi un māsas ticībā. Katoļi un luterāņi ir aicināti tiekties pēc vienotības un veicināt to diecēzēs, draudzēs, kopienās visā pasaulē. Pāvests atzina, ka pretim pilnīgai un redzamai vienotībai ticībā, sakramentālajā dzīvē un ekleziālajā noslēpumā vēl ir nepieciešams liels darba ieguldījums, taču varam būt droši, ka Svētais Gars vienmēr norādīs gaismu un dos spēku garīgajam ekumeniskam un teoloģiskajam dialogam.

Francisks ar prieku atcerējās nesen izdoto dokumentu „No konflikta līdz kopībai. Luterāņiem un katoļiem kopīgi atceroties Reformāciju 2017. gadā.” Dokumentu ir izdevusi Luterāņu un katoļu komisija vienotības jautājumos. Pāvests novēlēja, lai šī iniciatīva iedrošina ar Dieva palīdzību veikt sadarbību ar Viņu un kristiešu starpā, sperot turpmākos soļus vienotības ceļā.

Pāvests atzīmēja arī, ka aicinājums uz vienotību prasa kopējo devumu karitatīvajā jomā, visu to cilvēku labā, kas pasaulē cieš no nabadzības un vardarbības, un kuriem īpašā veidā ir vajadzīga kristīgā žēlsirdība. „Mūsu vajāto brāļu un māsu liecība kristiešus jo īpaši pamudina pieaugt brālīgā kopībā,” teica Francisks. Viņš atzīmēja, ka neatliekama aktualitāte ir arī jautājumam par cilvēka dzīvības cieņu, tāpat arī tematiem, kas saistās ar ģimeni, laulību un seksualitāti. „Tie nevar būt noklusēti, vai ignorēti, baidoties iedragāt jau sasniegto ekumenisko konsensu. Būtu žēl, ka šie svarīgie jautājumi izraisītu jaunas konfesionālas nesaskaņas,” sacīja pāvests.

Svētais tēvs pateicās Upsalas arhibīskapei un viņas vadītajai delegācijai par vizīti, kā arī visai Zviedrijas Luterāņu Baznīcai par daudzo Latīņāmerikas migrantu pieņemšanu diktatūras gados. Ar pateicības jūtām Francisks uztvēra arī faktu, ka arhibīskape savā uzrunā pieminēja viņa lielo draugu, mācītāju Andersu Rootu, ar kuru kopā ir darbojušies garīgās teoloģijas katedrā un kurš ir daudz palīdzējis viņa garīgajā dzīvē.

I. Šteinerte/VR