Atgriezt laulībai un ģimenei pienācīgo godu

Ja vīrietis un sieviete dzīvo saskaņā ar Dieva baušļiem, tad viņu attiecībās valda harmonija un viņi ir priecīgi, turpretī, nepaklausība izraisa domstarpības, aizdomas un centienus vienam otru izmantot – sacīja pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā. 22. aprīļa katehēzes mācībā Francisks pievērsās vīrieša un sievietes radīšanai un viņu savstarpējām attiecībām. Sieviete nav vīrieša „reprodukcija” – viņš uzsvēra. Sieviete ir nevis vīrieša, bet Dieva radība! Uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas, Svētais tēvs aicināja ticīgos lūgties par visām ģimenēm, sevišķi par tām, kuras ir skārušas dažādas grūtības. Katrs ģimenes loceklis ir Dieva dāvana un katra ģimene ir sabiedriskās dzīves pamats. Kristīgās ģimenes Francisks mudināja regulāri kopā lūgties un uzticēt visas savas vajadzības Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecībai, jo viņa ir skaistās Mīlestības Māte un ģimeņu Karaliene.

Radīšanas grāmatā lasām: „Un Dievs Kungs izveidoja cilvēku no zemes un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; un tā cilvēks kļuva par dzīvu būtni” (2,7). Tā ir radīšanas kulminācija – norādīja pāvests. Šajā gadījumā tiek runāts tikai par vīrieti. Pagaidām nav sievietes klātbūtnes. Vīrietis ir brīvs, viņš ir kungs, bet viņš ir viens pats. Dievs redz, ka tā „nav labi”. Cilvēkam pietrūkst attiecību, vienotības saišu, pilnības. „Nav labi cilvēkam būt vienam”, saka Kungs. „Es tam darīšu palīgu, kas būs ap viņu” (2,18). Tad Dievs veido visādus dzīvniekus un liek tiem iet pie cilvēka. Cilvēks katram no tiem dod vārdu, taču nevienā neatrod kādu, kas būtu viņam līdzīgs. Beidzot Dievs stāda cilvēkam priekšā sievieti un cilvēks atzīst: „Šī tiešām ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas” (2,23). Tātad, beidzot vīrieša priekšā ir būtne, kurā viņš saskata līdzību ar sevi. Viņš atzīst, ka šī radība, pie tam, tikai šī radība, ir daļa no viņa paša. Beidzot parādās savstarpējība. Šajā sakarā Francisks minēja kādu piemēru: Kad cilvēks cilvēkam grib pasniegt roku, viņš sagaida pretī izstieptu roku. Ja viens dod roku, bet otrs to nedod, tad pietrūkst šīs savstarpējības. Tāpat bija ar pirmo cilvēku – līdz pilnībai viņam kaut kā pietrūka, proti, viņam pietrūka savstarpējības.

Turpinot katehēzi, pāvests uzsvēra, ka sieviete nav vīrieša „reprodukcija”. Sievieti ir radījis pats Dievs. Ja sieviete ir radīta no vīrieša sānkaula, tas nenozīmē, ka viņa būtu zemāka vai pakārtota vīrietim. Šādi radot sievieti, Dievs apliecina, ka vīrietis un sieviete ir viena miesa un tie viens otru papildina. Dievs radīja sievieti, kamēr vīrietis gulēja. Ar to tiek uzsvērts, ka sieviete ir nevis vīrieša, bet Dieva radība. Svētais tēvs piebilda, ka šis elements norāda vēl uz kaut ko, proti, lai vīrietis atrastu sievieti, lai viņš atrastu mīlestību sievietē, vispirms viņam to ir jāizsapņo. Varētu teikt, ka, lai satiktu savu īsto, viņam to ir jāizlūdz no Dieva.

Uzrunā pāvests atgādināja, ka liela ir Dieva uzticība. Viņš paļaujas uz cilvēkiem, uztic tiem zemi. Taču ļaunais ieperina viņos aizdomas, neticību un neuzticēšanos. Beigu beigās cilvēks nepaklausa un pārkāpj bausli, ar ko tika nodrošināta viņa aizsardzība. Cilvēks iekrīt visvarenības ilūzijā, visu sabojājot, saindējot un izjaucot harmoniju. Francisks atgādināja, ka grēks izraisa neuzticēšanos un ienes šķelšanos vīrieša un sievietes starpā. Viņu attiecības tiek sabojātas. Sievietes cieņa nereti tiek bradāta kājām. Tāpēc ja arī turpmāk nepratīsim novērtēt laulību un ģimeni, un attiekties pret šo institūciju ar atbilstošu cieņu, no tā cietīs mūsu bērni un mazbērni – brīdināja pāvests.

Svarīgi, lai mūsdienu sabiedrība atklātu patiesību par vīrieša un sievietes attiecībām, par laulības derību starp vīrieti un sievieti, par ģimeni. Bībelē atspoguļotais Dieva plāns ir ļoti skaists – vīrietis un sieviete ir radīti viens otram, un lai vīrietis satiktu sievieti, lai to pilnībā atrastu, viņam kaut kas ir jāatstāj. Tāpēc ir teikts, ka vīrs atstās tēvu un māti, un pievienosies savai sievai. Tas ir ceļa sākums. Vīrietis ir radīts priekš sievietes un sieviete priekš vīrieša. Glabāt šo derību starp vīrieti un sievieti, kuri ir grēka ievainoti, bieži vien nedroši, neredz orientierus, mums, kristiešiem, ir cēls uzdevums. Tas ir grūts, taču skaists aicinājums. Noslēgumā pāvests aicināja paturēt prātā, ka pats Dievs ar lielu maigumu rūpējas par savu roku darbu – par vīrieti un sievieti, kā arī mudināja visus raudzīties uz pasauli ar paša Dieva acīm.

Sveicot poļu svētceļniekus, Francisks netieši atgādināja, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropa būtu uzticīga savām kultūras un reliģiskajām saknēm. 23. aprīlī Baznīca atzīmē bīskapa un mocekļa, sv. Adalberta liturģiskās piemiņas dienu. Viņš ir vairāku zemju, tai skaitā, Polijas aizbildnis. Lai caur šī svētā aizbildniecību poļu tauta tiktu stiprināta ticībā, dzīvotu mierā un attīstītos – vēlēja pāvests. Jauniešus, slimniekus un jaunlaulātos Svētais tēvs mudināja klausīties Dieva Vārdu un dzīvot žēlsirdībā.

J. Evertovskis / VR